Sirdsapziņas sauciens

Atbildībai par tuvāko robežas ir sirdsapziņas sauciena neaizskaramībā. Atbildība, kas spiestu uz rīcību pret sirdsapziņu, pati sevi notiesātu. Nekad nevar nonākt situācijā, rīkoties pret savu sirdsapziņu. Ko tas nozīmē?

Sirdsapziņa ir sauciens, kas cilvēcisko eksistenci aicina būt vienībā pašam ar sevi, sauciens, kas liek paklausīt, nākošs no dziļumiem tai pus paša gribai un paša saprātam. Tas šķiet kā apsūdzība pret pazaudēto vienību un kā brīdinājums no tā, ka vari pazaudēt pats sevi. Primāri tas nav vērsts uz kādu noteiktu rīcību, bet gan uz noteiktu esamību.

Tas protestē pret rīcību, kas apdraud šo esamību vienībā ar sevi pašu. Šajā formālajā nosacījumā sirdsapziņa kļūst par instanci, rīkoties pret kuru nav ieteiktas, sirdsapziņas sauciena neievērošanai kā sekas būs savas esamības sagraušana, cilvēciskās eksistences sagrūšana.

Rīcība pret sirdsapziņu sliecas pašnāvnieciskas rīcības virzienā pret paša dzīvi. Atbildīga rīcība, kas vēlētos nodarīt pāri sirdsapziņai šajā formālajā nozīmē, patiesībā būtu nosodāma.