Apkopojot piektā baušļa saturu

Ja es saku: “Tev nebūs darīt šo vai to,” es, protams, nerunāju tikai par roku, bet par visu personu. Arī tad, ja saku: “Tava roka lai to nedara,” tad ir skaidrs, ka es runāju ne tikai par tavu roku, bet par tevi visu, tavu dvēseli, prātu un sirdi, kas tavai rokai pavēl, jo roka jau tikai kalpo dvēselei, prātam un gribai.

Tādējādi mēs saprotam, ka Dievs raugās uz iekšējo cilvēku. Vārdi “tev nebūs noslepkavot” nozīmē to pašu, it kā es sacītu: “Nogalināt ir aizliegts pilnīgi visam, kas ir tevī.” Jo ir ļoti daudz veidu, kā nogalināt, – ar roku, mēli, sirdi, zīmēm, atmiņām, ar dusmīgu skatienu vai ar ausi, kas nevēlas neko klausīties. To visu var saukt par slepkavību, kad tava sirds un viss, kas tevī, Dieva acīs ir noskaņots slepkavnieciski.

Apkopojot piektā baušļa saturu, sacīsim, ka pirmām kārtām ar to ir domāta pati slepkavība, jo nevienam cilvēkam nav tiesību saīsināt otra cilvēka dzīves laiku. Taču šis aizliegums attiecas vienīgi uz cilvēku kā indivīdu, savukārt valdībai ir tiesības sodīt ļaundari ar dzīvības atņemšanu. Tomēr tas nav vis cilvēka, bet paša Dieva darbs, kas Savos likumos ir ļāvis sodīt ar dzīvības atņemšanu un šim nolūkam iedibinājis laicīgo varu, kura ne velti nes zobenu. Jā, valdība “ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu” (Rom.13:4).

Kad kareivis sava amata ietvaros karā vai laicīgās kārtības sargs pēc valdības norādījuma nogalina, tad īstais soda izpildītājs nav vis kareivis vai kārtības sargs, bet laicīgā vara, kas ir Dieva kalpone. Tā Dievs atņem dzīvību ar viņu starpniecību – darīdams to ar zibeni, slimībām vai ar varas pārstāvjiem, vienlaikus pats palikdams labs un svēts. Dievs, visuvarenais Radītājs, pēc Saviem ieskatiem gan nogalina, gan dara dzīvu, jo Viņam vienīgajam ir uz to tiesības.

Ja cilvēks iznīcina savu vai cita cilvēka dzīvību pēc savas patikas, viņš iejaucas Dieva majestātes tiesībās, kurš radījis un patur tiesības par visu cilvēku dzīvībām. Tā tiek aizskarta pati dārgākā Dieva radība un īpašums virs zemes – Dieva tēls un līdzība. Tāda ir šī briesmīgā darba būtība, ko Dievs Tas Kungs ir aizliedzis Savā piektajā bauslī.

Turklāt Tas Kungs aizliedz ikvienu pat sīkāko slepkavības aizmetni, ja arī pati slepkavība netiek izdarīta. Galvenokārt tas attiecas uz visu Kristus sacīto, ko aplūkojām šajā skaidrojumā, ka neapslāpētas sirds dusmas sāk izpausties sīkās lietās ar tumšu skatu, rūgtiem vārdiem, ļaunatminīgumu vai pat tikai ar nopūtām. Kā apustulis saka: “Nenopūtieties, brāļi, cits pret citu, ka netiekat tiesāti. Redzi, soģis stāv durvju priekšā” (Jēk.5:9).