Cilvēces tēls
14.06.2013 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Tas ir noslēpums, kam nav nekāda izskaidrojuma, ka tikai daļa no cilvēces atzīst savu Glābēju.
Cilvēktapušā ilgas mājot visos cilvēkos nav remdinātas līdz pat šim brīdim. Viņš, kas nesa cilvēka izskatu, var iemiesoties vienīgi mazā pulciņā – savā baznīcā.
Tādēļ iemiesošanās pirmkārt ir Jēzus Kristus dzīvošana savā baznīcā. Tā ir pati Jēzus Kristus personība, kas šeit iemiesojas. Dziļi un skaidri aprakstot šo lietu, Jaunā Derība sauc baznīcu par Kristus miesu.
Miesa ir tēls, personība. Tā baznīca nav Kristus cienītāju reliģiska kopiena, bet gan Kristus, kas mīt cilvēku vidū.
Baznīca drīkst saukties Kristus miesa, jo Jēzus Kristus miesā cilvēks patiešām ir pieņemts un tātad – visi cilvēki. Tātad nu baznīca nes tēlu, kas patiesībā attiecas uz visu cilvēci.
Tēls, pēc kā tā ir veidota, ir cilvēces tēls. Kas notiek tajā, tas ir kā paraugs un piemērs un ir vietnieciski visas cilvēces labā. Bet arī tam jātiek pietiekoši skaidri pateiktam, ka arī baznīca nav patstāvīgs, savs paša tēls blakus Jēzum Kristum.
Baznīca nav nekas cits kā cilvēces daļa, kurā uzvarējusi Jēzus Kristus persona.
Līdzīgās e-publikācijas