Vecajā Derībā ir atro­dams mūžīgās dzīvības apsolījums

Kaut arī daži cenšas noliegt, ka Vecajā Derībā ir atro­dams mūžīgās dzīvības apsolījums, tas patiesībā ir sastopams jau Bībeles pirmās grāmatas pirmajās nodaļās, proti, 1.Moz.2:17.

Runājot ar Ādamu un aiz­liedzot viņam ēst dzīvības koka augļus, Dievs saka: “..bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” Tas nepārprotami nozīmē, ka tie, kas šī koka augļus neē­dīs, dzīvos mūžīgi.

Vecā Derība vēsta par Ēnoha uzkāpšanu debesīs (1.Moz.5:24). Dievs mums atklāj arī to, kā Elija aiz­brauca uz debesīm (2.Ķēn.2:11).

Mirstot kādam Ve­cās Derības laiku Dieva bērnam, Dievs Savā Vārdā bieži saka “viņš tika piepulcināts savai tautai (vai tēviem)” (1.Moz.25:8, 17; 35:29; 49:29, 4.Moz.20:24; 27:13).

Arī Jēkabs izsaucas: “Kungs, es ceru uz Tavu pestīšanu!” (1.Moz.49:18).

Un ķēniņš Dāvids Ps.16:11 saka: “Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi”. Dāvids turpina: “Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā” (Ps.17:15).