Grēcinieks ar krietnu sirdi
Bet es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti; un pēc sava atklātā sirdsprāta es visu šo esmu labprātīgi devis, un nu es redzu arī Tavu tautu, kas ir šeit un kas Tev ziedo ar prieku un no laba prāta. [1.Lku.29:17]
Dāvidam bija lieli zelta un sudraba krājumi, kas bija domāti iecerētā tempļa būvniecībai. Labi sagatavojies, Dāvids to visu cēla Dieva priekšā un teica nupat lasītos vārdus.
Bet kā Dāvids uzdrošinājās runāt par atklātu un krietnu sirdsprātu? Vai viņš pats vairākkārt nebija pievīlis Dievu? Vai tieši viņš nesūtīja Ūriju karā – drošā nāvē, lai iegūtu viņa sievu? Un vai viņš savos karos nav bijis nežēlīgs?
Jā, viss atbilst patiesībai. Bībele runā ļoti atklātu valodu, neko neslēpjot un neattaisnojot, tāpēc mēs zinām, ko Dāvids ir darījis. Bībele neglaimo un neizskaistina savus varoņus un nekādā gadījumā tos neidealizē.
Tādēļ jautāsim vēlreiz: kā Dāvids uzdrošinājās runāt par atklātu un krietnu sirdsprātu un teikt Dievam šādu lūgšanu?
Atbilde nav tālu jāmeklē. Dāvids nebūt nebija bez grēka, tomēr viņš bija godīgs un krietns cilvēks, jo dzīvoja Dieva vaiga priekšā un atklāti visu izsūdzēja.
Lasi 32. psalmu, un tu sapratīsi, ko nozīmē atklāta un krietna cilvēka sirds. Dāvids saka: “Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu, jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. .. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas… Un Tu piedevi man manu grēka vainu.”
Dievs priecājas redzēt krietnu sirdi, proti – tādu sirdi, kas atzīst savus grēkus un nāk pie patiesa izlīguma ar Viņu.
Dāvids daudz reižu bija pārkāpis Dieva gribu un darījis briesmīgus grēkus. Jā, par to nav šaubu. Bet tikpat ļauni Dieva priekšā ir arī tavi darbi un rīcība. Taču caur patiesu izlīgumu ar Dievu tu vari pastāvēt Viņa priekšā kā Viņa krietnais kalps: “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīstī mūs no visiem grēkiem” [1.Jņ.1:7].
Līdzīgās e-publikācijas