Katram savas bruņas

Un Sauls pats uzvilka Dāvidam savas karavīra drēbes, lika vara bruņu cepuri viņam galvā un aplika tam krūšu bruņas. Un Dāvids apjoza Saula zobenu virs sava tērpa un mēģināja staigāt, bet viņš nebija tam radinājies. Tomēr Dāvids sacīja Saulam: “Tā es nevaru iet, jo es neesmu tā radis.” Un Dāvids atkal novilka visu no sevis nost. [1.Sam.17:38-39]

Gatavodamies izšķirošajai cīņai ar Goliātu, Dāvids grasījās ietērpties kara bruņās un apjozties ar zobenu. Sauls uzticēja Dāvidam savas bruņas.

Taču bruņojums Dāvidam izrādījās pārāk liels un smags. Rūdītais karavadonis Sauls bija liels un spēcīgs vīrs, savukārt Dāvids augumā bija krietni mazāks.

Viss beidzās ar to, ka Dāvidam nācās doties cīņā pašam savā apģērbā. Viņa galvenais bruņojums bija neliela linga, ar kuru viņš lieliski prata rīkoties. Šādā necilā un pieticīgā apbruņojumā Dāvids devās kaujā un uzveica milzi Goliātu.

Arī mūsdienās vairums cilvēku turas pie uzskata, ka visiem Dieva Tā Kungam kalpiem ir nepieciešams “zobens un bruņas”, proti – tie paši ieroči, kas bija izcilajiem un slavenajiem Dieva vīriem.

Viņi vēro sabiedrībā populārus mācītājus un garīgus vadītājus, un pēc tam apzināti vai neapzināti atdarina šos cienītos un apbrīnotos vīrus.

Kā piemēru mēs varam minēt kādu ticīgu ārstu, kas ilgus gadus sekmīgi bija darbojies kā teicams dvēseļkopējs, daudziem nesdams lielu svētību. Viņam piemita īpašas dotības runāt ar cilvēkiem un iejusties viņu situācijā. Ne viens vien jaunais mācītājs, vērojot šī ārsta panākumus, daļēji apzināti centās atdarināt viņa kalpošanu, tomēr visi mēģinājumi bija lemti neveiksmei. Arvien izskatījās tā, it kā mazais Dāvids censtos ietērpties lielā Saula bruņās.

Toreiz Dāvidam vienīgā izeja bija atteikties no lielā vīra apbruņojuma un doties cīņā tādam, kāds viņš bija. Dāvids kauju uzvarēja tāpēc, ka gāja Tā Kunga Cebaota vārdā. Tāds bija viņa uzvaras noslēpums.

Ikvienam no mums Tā Kunga kalpošanā ir jādodas ar tām spējām, prasmi un individualitāti, kādu Dievs mums devis. Varoņi lai patur savu bruņojumu, bet tu dodies cīņā ar savējo, un arī tevi pavadīs veiksme. Galvenais – dodies cīņā Tā Kunga vārdā un paļaujies uz Viņa žēlastību!