Bēdu cēlonis

Noklausies šo e-publikāciju

“Un bads bija tai zemē..” [1.Moz.26:1]

Arī dievbijīgie cieš sodu līdz ar pārējiem – kā Īzaks savulaik cietis trūkumu un badu. Viņš bija nožēlojams svešinieks un domāja, ka pašreizējās nelaimes jāpanes pacietīgi. Taču ir jāpievērš uzmanība tam, kāds ir šo bēdu cēlonis.

Vispārējā nelaime gan skar arī svētos un praviešus, tomēr tas nenotiek viņiem par sodu, nedz tādēļ, ka Dievs dusmotos uz viņiem, kā tas ir ar bezdievjiem un nepateicīgajiem, bet – dievbijīgajiem šādas lietas jāpieredz viņu pestīšanas labā un tādēļ, lai tiktu pārbaudīta un apliecināta viņu ticība, mīlestība un pacietība, lai dievbijīgie mācītos savā namturībā panest Dieva roku; jo Dievs ir apsolījis, ka pabaros tos arī bada laikā, – kā Ps.37:25 sacīts: “Nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi,” un 19.pantā: “bada laikā tie būs paēduši.” Savu apsolījumu Dievs apstiprina ar šādiem svēto piemēriem.

Ar šādu mājas bēdu un trūkuma palīdzību Dievs dievbijīgajiem māca Vārdu, ticību, garīgu pazemību, mīlestību un citus tikumus.