Tautas un ķēniņi

“Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās.” [1.Moz.17:16]

No Sāras miesām ir nākuši nevien ķēniņi – kā Dāvids, Sālamans utt. – bet arī tautas, kā ēdomieši un citi, kas pieder Ēsava dzimumam, viņa pēcnācēju pulkam. Tas ir laicīgais apsolījums. Bet garīgais apsolījums ir piepildījies, kad Kristus piedzimis no Jaunavas Marijas.

Tas ir bijis īstais svētības laiks, kad dzīvojuši izcili Dieva varoņi, proti, apustuļi un viņu sekotāji. Vēlāk viņiem piepulcināti pagāni, kuri ticības dēļ svētajam dzimumam arī ir piederējuši Ābrahama pēcnācēju pulkam – gan ne kā viņa miesīgie jeb dabīgie ciltsbrāļi un tauta, bet – kā Sv. Pāvils Rom.11:17 saka – tie tikuši uzpotēti šim kokam.

Tā nu apsolījums daudz vairāk attiecas uz Ābrahama garīgajiem pēcnācējiem, tas ir, uz ticīgajiem, nekā uz viņa miesīgajiem jeb dabīgajiem pēcnācējiem.

Tātad, kā Īzaku pamatoti saucam par ticības, nevis miesas dēlu (jo, ja pievērs uzmanību miesai, tad redzi, ka Ābrahams un Sāra ir gandrīz kā divi līķi, tomēr tie rada un dzemdē dēlu – ne savu pamirušo miesu, bet ticības spēkā), tā visi, kas tic, sekodami Ābrahama piemēram, ir Ābrahama pēcnācēji un kļūst par svētības līdzmantiniekiem.

Kā Sv. Pāvils Ef.2:19–20 saka – tie kļuva par vienas valsts pilsoņiem, par vienu saimi ar apustuļiem un praviešiem.