Mīļš viesis

Noklausies šo e-publikāciju

“Ābrahams gāja ar viņiem [vīriem], tos pavadīdams.” [1.Moz.18:16-17]

Tā nu esam dzirdējuši ļoti jauku stāstu par to, kā pie Ābrahama sūtīti eņģeļi un kā Ābrahamam no jauna pavisam tieši un nepārprotami apsolīts, ka viņam no Sāras piedzims dēla. Tāpat esam dzirdējuši, cik laipni Ābrahams viesus uzņēmis un cik ļoti rūpējies par viņiem; dzirdējām, kā pie ticības vesta arī Sāra – kā arī viņa pati sākusi ticēt tam, ka vēl spēs kļūt māte un dzemdēt dēlu.

Kad nu ir aprakstīta šī neizsakāmā Dieva laipnība un žēlastība, kāda parādīta Ābrahamam, seko bagātīgs, varens Dieva žēlastības piemērs, no kura mācāmies, ka Dievam tīkams upuris un kalpošana ir tur, kur Viņa Vārds tiek uzklausīts, uzņemts un turēts godā. Jo pie tādiem ļaudīm, kā šeit redzam, Dievs nāk nevis kā Soģis un Kungs, bet kā draugs un mīļš viesis. Bet to, kā Dievs atklājas tiem, kuri nicina Viņa Vārdu, rāda bēdīgais un biedinošais notikums, kas aprakstīts tālāk.