Ar Evaņģēlija palīdzību Svētais Gars pārliecina atpestīto pasauli

“Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.” [Jņ.16:11]

Neticīgo pasaules bērnu starpā ir arī tādi, kuri nebaidās no Dieva tiesas sprieduma, jo domā, ka vai nu nosodoša sprieduma nemaz nebūs, vai arī ka Dievs viņus nesodīs. Šādu cilvēku tomēr nav daudz, jo cilvēku sirdsapziņa pārāk skaļi sauc, ka pienāks diena, kad Dievs darīs zināmas apslēptās lietas un atklās sirds nodomus. Tāpēc lielākā daļa cilvēku vai nu cenšas izvairīties no pārāk tieša atgādinājuma par Pastarās dienas spriedumu, vai arī to uztver ar bailēm un drebēšanu. Ar savu dabisko izpratni un miesas spēku neviens cilvēks nespēj gaidīt Pēdējās tiesas dienu ar prieku.

Bet par ko gan Dievs Svētais Gars cenšas pārliecināt pasauli attiecībā uz tiesu? Šodienas teksta vārdi, lai arī cik draudīgi tie izklausās, ietver neizsakāmi lielu mierinājumu kristiešiem. Tas Kungs mums šeit saka, ka ar Evaņģēlija palīdzību Svētais Gars pārliecinās atpestīto pasauli par to, ka Kristus ir uzvarējis sātanu, ir atraidījis un iemetis viņu bezdibenī, jo viņš Dieva spriedumu jau ir dabūjis. Tāpēc tam, kurš ticībā ir atbrīvojies no grēka, tādējādi saņemot Kristus taisnību, tam nav jābaidās no sprieduma, nav jābaidās no velna apsūdzībām, nav jābaidās no elles vai jelkāda cita soda. Viņam Pēdējā diena būs pilnīgas izpirkšanas un uzvaras diena. Tā būs diena, kad tiks atklāta viņa brīvība un godība Kristū, sātana uzvarētājā.

Viss ir labi un viss ir kārtībā ar to, kuru Svētais Gars ir novedis pie šādas ticības! Šāda ticības izpratne ir paši ticības augstumi. Tas, no kā pasaulei ir jābaidās ar trīcošu sirdi, to viņš ar prieku gaida. Tas, kas nomāc mirstīgo cilvēku dzīvi pasaulē, tas ticīgā zemes dzīvi saldina. Tas, kas pasaulei padara nāvi kā smagu un šausmīgu brīdi, tas ticīgajam padara nāvi kā vieglu un iekārojamu. Viņš var triumfēt nāves priekšā, sakot: “Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.” [2.Tim.4:6-8]

Tad nu atbrīvosimies no nemierpilnajām domām attiecībā uz pestīšanu. Ja caur uzklausīto Evaņģēliju Svētais Gars mums šeit ir devis pareizu pārliecību, tad mūsu ceļš iet no grēka uz ticību, no ticības uz taisnību un no taisnības uz godību. Tad mēs ieraugām to, ka Pāvila uzpītā zelta ķēde sastāv no nesaraujami saistītiem posmiem: “Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.” [Rom.8:30]

Viņam, dārgajam Dievam Svētajam Garam, kopā ar Dievu Tēvu un Dievu Dēlu lai ir gods, slava un pateicība šeit laikā un tur mūžībā. Āmen.