Staigāt gaismā

Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. [1.Jņ.1:7]

“Nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā,” aicina pravietis Jesaja [Jes.2:5]. Šajos vārdos apustulis Jānis raksta, kā klājas tiem, kas seko aicinājumam. “Tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”

Jēzus nāve pie krusta ir pamats dzīvei sadraudzībā ar Dievu. Kad debesis mūsu pārkāpumu dēļ bija slēgtas, Dievs pasaulē sūtīja Savu Dēlu, lai Viņš izpirktu mūsu grēkus.

Visi grēki tika uzkrauti uz Jēzus pleciem. Mūsu dēļ Dieva Dēls kļuva par lāstu [Jes.53; Gal.3:13], un Viņa nāve mums atvēra debesis.

Tagad mums atliek tikai viens – “staigāt gaismā”.

Dieva vārda gaisma apspīd visas mūsu dzīves jomas, atklājot grēkus un trūkumus. Mēs nedrīkstam slēpties no gaismas. Mums jāpazemojas Dieva patiesības priekšā un jāpieņem Tā Kunga spriedums.

Cilvēkam, kurš vairās no gaismas un negrib izlīgt ar Dievu, jāiet pazušanā. Turpretī izglābts top tas, kas atzīst savus grēkus un gūst patvērumu pie Jēzus.

Bībele runā par staigāšanu gaismā un pielīdzina dzīvi ceļojumam: mēs esam izvirzījuši mērķi un pēc tā tiecamies. “Staigājot gaismā”, Tā Kunga gaisma apspīdēs visu mūsu ceļojumu.

Grēksūdze, atgriešanās un izlīgums nav tikai vienas reizes notikums mūsu dzīvē. Seno laiku mācītāji ar pilnām tiesībām runāja par ikdienas atgriešanos. Tāpēc nāksim gaismā katru dienu un piedzīvosim glābjošo žēlastību.

Dieva vārds apliecina, ka mums ir sadraudzība citam ar citu. Visi Dieva bērni ir saņēmuši līdzdalību vienā un tai pašā žēlastībā. Lai cik atšķirīgi mēs būtu, Dieva priekšā mēs esam vienādi un Viņš mīl mūs Jēzus nopelna dēļ. Nevienam nav nekādu priekšrocību. Tāda ir žēlastības un piedošanas sadraudzība. Uzlūkosim viens otru kā kristietis kristieti!

Cik liela ir Viņa žēlastība! Šī sadraudzība patiesi mums dod daudz prieka un spēka.