:: e – BAZNICA ::

Nepieņemt Jēzu Kristu

“Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” (Lk.5:8b)

Reiz Jēzus mācīja ļaudis pie Ģenecaretes ezera. Viņš sēdēja laivā, ļaudis atradās krastmalā un turpat zvejnieki mazgāja savus tīklus. Tie bija Sīmanis Pēteris un Cebedeja dēli Jēkabs un Jānis, kas atgriezušies no nakts zvejas. Diemžēl tīklos bija tikai netīrumi. Viņi nebija noķēruši nevienu zivi.

Kad Jēzus pabeidza katehēzes nodarbību, Viņš sacīja Sīmanim Pēterim: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Dieva Vārds liek Pēterim veikt šo loģiski pretrunīgo rīcību. Kurš gan zvejo gaišā dienas laika?

Zvejnieki gūst milzīgu lomu. Acu priekšā ir zivju pārpilnais tīkls un atmiņā viņiem ataust garā, neveiksmīgā nakts un Jēzus sprediķis. Viņus pārņem bailes.

Liekas Pētera rīcība ir pilnīgi neloģiska! Šinī brīdī viņam vajadzēja pieņemt Jēzu Kristu par savu Pestītāju un Glābēju, lūgt grēku piedošanu, solīties vairs negrēkot, lūgt Svētā Gara Kristību… Bet Pēteris saka: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”

Kāds tad bija Pēteris? Viņš bija krietns cilvēks. Viņš visu nakti neatlaidīgi bija strādājis, lai nodrošinātu savu ģimeni. Viņš nevienu nebija nogalinājis, nebija zaglis un laulības pārkāpējs. Viņš godāja savus vecākus, neaprunāja ļaudis un iespējams pat apzināti neiekāroja to, kas viņam nepieder. Pēteris bija labs cilvēks. Kāpēc viņš saka, ka ir grēcīgs cilvēks? Kāpēc viņš nepieņem Jēzu?

Pēteris bija Dieva Vārda gaismā ieraudzījis sevi. Pēteris ieraudzīja, kāds viņš ir Dieva acīs. Viņš atdzina, ka ir piedzimis ar grēku – bez dievbijības, bez paļaušanās uz Dievu un ar ļaunu iekāri. Viņam ir slimība, kas ieved mūžīgā nāvē. Viņš ir grēkojis pret Dievu. Viņš pat nebija domājis par pirmo bausli. Viņš uzskatīja tā turēšanu par pašsaprotamu.

Bet Jēzus pieņem Pēteri un viņa biedrus. Jēzus neaizgāja no šiem bauslības izbiedētajiem ļaudīm. Jēzus neaizgāja, kad Pētris lūdz Viņu aiziet. Viņš pieņem Pēteri, Jēkabu un Jāni. Jēzus pasludina, ka viņi ir Dieva pieņemti. Un tikai tad zvejnieki “pieņem” Jēzu. “Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja Viņam līdzi.” (Lk.5:11)