Svēto leģendas

“Tas Kungs teica Ābrahamam.” [1.Moz.13:14]

Tālāk seko trešā daļa, kurā aprakstīts, kā Tas kungs runājis ar Ābrahamu. Es bieži esmu atgādinājis, ka īpaši jāpievērš uzmanība Dieva Vārdam, kas sacīts šiem ļaudīm. Patiesi, ir tā, ka Dievs visos laikos ir darījis brīnumainus darbus, kuri pēc sava izskata ir ievērojami un pievērš ļaužu skatienus. Bet mums, kas mācāmies un mācām Dieva Vārdu, vislielākā uzmanība jāpievērš tieši šim Vārdam. Jo šī ir visgreznākā rota, kas rotā svēto leģendas un atšķir tās no pagānu darbiem un vēstures stāstiem. Tādēļ jau tās sauc par svēto leģendām, ka tajās atspīd Dieva Vārds.

Ābrahama stāsts ir tik lielisks un ievērojams tieši tādēļ, ka to pārpārēm piepilda Dieva Vārds, kas rotā it visu, kas ar šo vīru noticis. Dievs ar savu Vārdu vienmēr iet Ābrahamam pa priekšu – Viņš apsola, pavēl, mierina un mudina, lai būtu redzams, ka Ābrahams it īpašs, uzticams Dieva draugs.

Tā ir liela, apbrīnas cienīga lieta. Jo kas gan ir visu ķēniņu uzvaras un triumfs, salīdzinājumā ar šo Ābrahama draudzību ar dievišķo Majestāti, kas arvien ir pie viņa un viņam līdzās, runā ar viņu, vada un uztur viņu?

Pagāni gan ir sarakstījuši neskaitāmas grāmatas, kurās dažādās valodās stāstīts par vēsturiskiem notikumiem; bet mums ir Svēto Rakstu stāsti, kas apzīmogoti ar Dieva Vārdu. Tajos dzirdam, ka Dievs laipni runā ar cilvēku; tāpat redzam, ka Viņš brīnumainā veidā valda pār pasauli un uztur savējos arī pašā briesmu vidū.