Patiesi brīnumaina mīlestība

“Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt.” [Mt.26:53-54]

Svētajos Rakstos ir runājis pats Dievs, un Viņa vārdi paliek spēkā un nemainās. Bībeli ir sarakstījuši Svētā Gara vadīti vīri. Šo patiesību apliecina paša Jēzus vārdi [Mt.23:34], un to bieži atkārtojuši arī Viņa Jaunās Derības liecinieki [2.Pēt.1:21; 2.Tim.3:16].

Aizstāvībai Jēzus būtu varējis saņemt eņģeļu leģionu, ja vien Viņš Savam Tēvam to lūgtu. Tomēr Jēzus to nevēlējās. Vēl vairāk: Viņš neņēma talkā eņģeļus, jo saskaņā ar Rakstiem Jēzum bija jāmirst par visu cilvēku grēkiem, kā māca Jesajas grāmatas 53. nodaļa un daudzi citi Vecās Derības pravietojumi.

Ir aizkustinoši redzēt, cik augstu Dieva Dēls vērtēja Veco Derību un tās liecību arvien uzskatīja par saistošu. Viņš nāca piepildīt Svēto Rakstu pravietojumus.

Lai šī patiesība mūsos iedveš dziļu cieņu un bijību pret Bībeli! Gribot negribot mums jājautā: kas tie par Rakstiem, kas Dieva Dēlam jāpilda? – Šie Raksti ir Dieva vārds.

Tomēr kādēļ šie Raksti Jēzum paredzēja ciešanas un nāvi? Atbildi mēs zinām: visi praviešu paredzējumi un mūsu Kunga apustuļu liecības ir nākušas no Dieva mūžīgā nodoma [Ef.1:9]. Jau kopš pašas mūžības Dievs bija lēmis glābt cilvēkus caur Savu Dēlu, kas ir mūžīgā vienībā ar Tēvu.

Mums, pazudušajiem cilvēkiem, nav cita glābšanas ceļa. Lai mūs glābtu, bija jānāk Viņam, kas stājās mūsu vietā un vērsa par labu mūsu priekšteča Ādama pārkāpumu, kas savā kritienā līdzi parāva visu cilvēci. Gluži kā viena cilvēka krišana pazudināja visus, tāpat viena Cilvēka taisnība kļuva par pestīšanu visiem ticīgajiem.

Šī iemesla dēļ visspēcīgā Kunga rokas Getzemanes dārzā kļuva bezspēcīgas. Svētie Raksti māca, ka šīs rokas bija sasējusi Viņa paša mīlestība.

Patiesi brīnumainā mīlestībā Viņš Sevi ir ziedojis mūsu glābšanas dēļ!