Dieva apsolījums uzturēt ticīgos

“Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi.” [1.Moz.9:11]

Grēku plūdi protams, ir nāve un Dieva dusmība, tomēr ticīgie tajos tiek uzturēti. Nāve aprij visu cilvēku dzimumu, jo Dieva dusmība nešķiro labos un ļaunos, dievbijīgos un bezdievjus.

Taču atšķirība radās vēlāk – tie, kuri ticēja, tika uzturēti šīs nāves vidū, kurā bezdievji gāja bojā. Noa tiek uzturēts tādēļ, ka viņam ir šķirsts, tas ir, Dieva apsolījums un Vārds, kurā viņš dzīvo; turpretī bezdievji, kuri netic Dieva Vārdam, tiek atstāti bez palīdzības.

Svētais Gars ir gribējis parādīt šo atšķirību – ka dievbijīgajiem, sekojot šim piemēram, piederas ticēt un Dieva žēlsirdības dēļ cerēt uz svētību un pestīšanu arī pašā nāves vidū. Jo viņiem ir Kristība, kas saistīta ar dzīvības apsolījumu, kāds bija dots Noam šķirstā. Tā nu, kaut arī gudrajam un bezdievim jāsatopas ar vienu un to pašu nāvi (Sāl.māc.2:16) – Sv. Pēteris un Sv. Pāvils mirst tāpat, kā vēlāk Nērons un visi bezdievji – tomēr Pāvils un Pēteris tic, ka arī nāvē tiks uzturēti mūžīgai dzīvošanai. Un šī cerība nav veltīga – viņiem ir Kungs Kristus, kas uzņem viņu garu un Pastarā dienā modinās ticīgo miesas mūžīgai dzīvošanai.