:: e – BAZNICA ::

Es būšu spēcīgs ticībā [435]

Pēc tevim saucu, Jezus Krist, Ak klausi, ko es sūdzos!
Neliec man lūdzams izsamist, Es žēlastības lūdzos.
Tās īstas ticib’s gribās man, Ka es tev atzīt varu, Labu daru
Ikvienam cilvēkam Caur tavu svētu Garu.

Es lūdzos vēl, Dievs uzticams, Tu gribi dot no jauna,
Ka es uz tevi cerēdams Netieku mūžam kaunā;
Kad nāve nāk man sirdi dzelt, Dod, ka uz tevi raugu, Savu draugu.
Ar darbiem viss ir velt, – Dod, cerībā ka augu.

Dod, ka es esmu piedevigs Tam, kas man darijs preti,
Nei mani, Dievs Kungs lēnprātigs, No sava vaiga meti!
Tavs vārds lai, Kungs iekš manim Un paliek manā sirdī, Ar to dzirdi
To vāju dvēselit’, Kad jātvīkst bēdu-pirtī.

Lai es palieku pastāvigs Pie tevim bailēs, mokās,
Ir labās dienās pazemīgs, Tas stāv viss tavās rokās;
Un kam tu dod, tas dabu velt’! Kas pelnīt var no tevis Ko priekš sevis?
Tad varam ņemt un smelt, Kad tu mums esi devis.

Gars stāv ar miesu ienaidā, – Dievs, palīdz vājam karot!
Es būšu spēcīgs ticībā Tev mani stipru darot.
Būs man tad kārdinātam kļūt, Lai nenotiek pārlieku. Uz tev lieku,
Kas man ir visai grūt’, Dievs, dod man debes-prieku.