Runā, Kungs, un apsoli [506]

Jezus, vaj tu tad aizmirsies
Manu vārgu dvēseli? Vaj tu mani nezini?
Vaj tu visai no man šķirsies?
Sāpes, briesmas, biedekļi Apspiež manu dvēseli.

Ak cik ilgi būs tās bēdas?
Vājš cik ilgi raudašu? Es neredzu palīgu,
Es nemanu tavas pēdas:
Tu man esi neredzams, Savu vaigu apslēpdams.

Jezus, mīļais, ak apstājies,
Vedi manu dvēseli Apakš savu paspārni:
Gan tai līdz šim grūti klājies,
Dieva dēls un Dāvida, Apstājies, – nāc palīgā!

Griezies, Jezus, un uzraugies
Manu vārgu dvēselit’, Kas pie tavām kājām krīt.
Žēlodams jel viņai ļaujies.
Žēlastibu nosaki, Žēlastibu parādi.

Kungs, pie tavām svētām kājām
Bērna tiesas neprasos, Kalpa daļu izlūdzos:
Sunišiem iekš kunga mājām
Maizes-druska pienākās, – Vairak man ar negribās.

Žēlastibas, Jezus, lūdzos,
Žēlastibas kāroju: Tevis es neatstāju,
Tev apkampdams bēdas sūdzos,
Tu man, Kungs, pārstāvesi Pret to bēdu-biedekli!

Lai jel manas nopūšanas,
Manas gaužas asaras, Kas priekš tev še izgāžās,
Pie tev atrod žēlošanas.
Runa, Kungs, un apsoli Man palīdzēt žēligi!