192. Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?


Kungs Jezus, Dievs un cilveks ar [563]

Kungs Jezus, Dievs un cilveks ar, Tu vienigais palīdzēt var’,
Tu esi mūsu Pestitajs, Ta Tēva dusmas klusinajs.
Mēs lūdzam tev ar zemu prāt’: Mums visās bēdās stāvi klāt.


Ar savu Garu pie tiem nāc, Kas tavus vārdus skaidri māc’;
Lai tie tos allaž tikuši Kā īsti Dieva mācekļi
Pret grēk’ un viltus skolām kopj; Dod, ka tavs vārds, Kungs, svētīts top.

Uztur mūs skol’ un Dieva-nam’, Ka mēs vēl allaž dzīvojam,
Kā pieder Dieva ļautiņiem. Dod gudru prātu vald’niekiem.
Caur tiem tavs gods lai izplēšās Un tavs prāts visur piepildās.

Dod savu svētib’ visiem līdz, Ka tavs vārds skaidri top atzīts
Un ka mēs tevi mīlejam, Uz taviem ceļiem staigajam;
Tad mums gan labi izdosies Un visās lietās laimesies.

Par grēc’niekiem apžēlojies, Dod viņiem pie tev atgriezties;
Pasarg un glāb neveselus, Iepriecini noskumušus,
Kas tavu palīg’ iegribās, – Paklausi viņu lūgšanas.

Tur par mums roku žēligi, No dvēs’les mokām pasargi;
Uzvar ta ienaidnieka spēk’, Nogriezi no mums kaun’ un grēk’,
Kamēr no visām bēdām drīz Mēs nāksim jaukās debesīs!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.