Ō
Noklausies šo e-publikācijusvētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā
bļaģ
svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas
videonomu darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie nesēji, nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties, sa-sodītie un ka tevi deviņi pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie
un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī
bļaģ
svētīgi
:)))))nu paldies par svētības vārdiem,reku es ar svētīgs,:)
..kas tas tāds? Mācāt toleranci par necenzētu vārdu lietošanu.. nu ja citi baznīcēni neiebilst… izņemot mani..:( quo vadis e-people
kas aizliegts ikdienā
tas atļauts dzejā(s)
– – –
lai pikants piparasums
blāzmo sejā(s)
Mīļie draugi, man šķiet, ka tāds ir tas dzejas virziens, rakstīt visu kas ienāk prātā, tas ir, to kas ir uz sirds.
jaa, sno, nevajag lietot necenzeetus vaadus, bl….vaarda vietaa jaalieto izteiciens – vieglas uzvediibas cilveeks,. Jo ja teikt – vieglas uzvediibas sieviete, tad taa jau muusdienaas buutu dzimumu neliidztiesiiba.
tie laikam izlozeetie braalju draudzes lozungi…
nē tie ir krivades sirdskalna svētības vārdi
– – –
jeb “kad iz sirds pārpilnības mute runā”
.
.
.
. . .bet interesanti gan, ka atsauču rakstītāji tieši še ō… atraduši kaut ko uz ko atreaģēt:( ko nu kurš meklē, to tas laikam ari atrod galu galā)
ko nu talyc tik bargi ,tavā dzejā takš arī tavs sirds pārpildījums izpaužās.
Nu jau bezmaz grasījos jautāt: a kur ta’, bļaģ, Krivade palikusi? Bez mazākās ironijas, starp citu. Daudz labāk, kad ir.
“Vārdi nekļūst slikti, ja aiz tiem slēpjas labi nodomi un seko labi darbi.” [sengrieķu dzejnieks Anaharsis]
Njā…latviešu Hodža Nasredins izjāja Rīgas stepē un TAS izlauzās no viņa lūpām…
draugs Didzi,
A mums kad Ārčijs ,b*** bija, cita spēle, b*** aizgāja, viņš jau nedzer, b***
Nu tādā stilā, tā teikt, pa tiešo no krievu val.. Vienu es zinu gan, ka pie tā var pierast, ja tāda ir sabiedrība apkārt, bet piemēram es, ja man ir tāda izvēle, izvairos no tādas sabiedrības, jo kā saka Jaunā Derība, ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus, un valodas tīrība ir viens no tikumiem (,bitīt matos)
draugs wrc, kā teica kāds vīrs, šis dzejolis ir kā “katalizators” uz piētismu
Tā jau ir. No cilvēka sirds izplūst daudz kas, jo tas viss tu iekšā ir.
Un galu galā neviens nav sacījis, ka šis dzejolis ir labs. Proti, “publicēts” nav vienāds ar “labs”
piētisma rēgs klīst pa e-baznīcu. :)))))
Šis tomēr ir viens no labākajiem dzejoļiem, ko šeit var izlasīt. Proti, “teoloģiski pareizs” nav vienāds ar “labs”. Sprediķi dzejoļu formā ne vienmēr ir dzeja. :)))
Atkl.19:9 Un viņš man saka: “Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!” Viņš man saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.”
Pie patiesajiem Dieva vārdiem neko ne pielikt, ne atņemt. Bet mēs- vai drīkstam runāt, paust viedokli, paust sāpes, prieku, izmisumu? Arī dzejā? Psalmu teoloģija varētu šķist pavisam neviennozīmīga, ja mēs nesaprastu, ka tie rakstīti dzejas formā. Tēli, salīdzinājumi, asociācijas (utt.)- instrumenti, kurus apzināti vai neapzināti lieto dzejnieks.
Kas tas par “sviestu”??? Vai e-kristiešiem tīk vārtīties pasaules mēslos???