No kurienes nāk svētās Kristības spēks?

Šis spēks nenāk no kaut kā, ko darām mēs paši, vai arī no ārējās formas, vai konkrētas Kristības ceremonijas, arī ne no ūdens lietošanas.

Gan Lielajā, gan Mazajā Katehismā ir norādīts, ka patiesai Kristībai ir vajadzīgs ūdens, bet Kristības spēks nenāk no ūdens:

“Ūdens to gan nedara, bet Dieva vārdi, kas pie ūdens klāt un ticība tādiem vārdiem ūdenī. Jo bez Dieva vārdiem ūdens ir tikai ūdens vien, un nav nekāda Kristība, bet ar Dieva vārdiem tas ir Kristība, proti: žēlastības pilns dzīvības ūdens un mazgāšana atdzimšanai Svētajā Garā.”

“Tas nav vienkārši ūdens, bet ūdens, kas ietverts Dieva vārdā un pavēlēs, un līdz ar to svētīts, tā ka tas nav nekas cits, kā dievišķs ūdens; ne kā ūdens pats par sevi un labākumā pārāks par citiem ūdeņiem, bet [tādēļ], ka Dieva vārds un pavēles tam klāt pieliktas.

Jo tā būtība ūdenī ir Dieva vārds jeb pavēle, un Dieva vārds lielāks un vērtīgāks dārgums, kā debesis un zeme. Tad ievērojiet, ka Kristības ūdens būtiski atšķiras no visiem pārējiem ūdeņiem, ne dēļ tā dabiskajām īpašībām, bet tamdēļ, ka kaut kas vērtīgāks te ir klāt likts, jo Dievs pats tam piešķir savu godu, spēku un varenību. Tādēļ tas nav vien dabisks ūdens, bet dievišķs, debešķīgs un svētīts ūdens.”