Žēlastības bagātības, kas mums dotas Kristū

Es esmu redzējis un sapratis, ka Dievs ir izredzējis mūs Kristū jau pirms pasaules radīšanas.

Es esmu ieguvis zināšanas par Dieva mūžīgo derību ar Savu Dēlu un testamentu cilvēkiem, ka Dievs tik ļoti ir mīlējis pasauli, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Tas kļūst pat otro Ādamu un stājas mūsu vietā Dieva priekšā, taisnais par netaisnajiem, lai mūsu vietā izdarītu to, kas bija jādara mums, un ciestu to, kas bija jācieš mums.

Es esmu guvis atziņu, ka to, “ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā (Rom.8:3) un “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība” (2.Kor.5:21).

Es apjaušu, ka tas ir dziļais, mūžīgais un nemainīgais pamats visu Ādama bērnu glābšanai, “jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus” (1.Kor.3:11). “Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: “Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas'”‘ (Ps.110:4). “”Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs” (Jes.54:10). Līdz ar to pamats ir stingrs — man ir dāvināts liels dārgums un nodrošināts mūžīgs testaments.

Tagad jautājums ir tāds: kas man jādara, lai iegūtu šīs žēlastības bagātības? Kurš ir īstais ceļš un veids to saņemšanai? Jo ikviens labi saprot, ka ne visi cilvēki top izglābti un ne visi nāk pie dižā mantojuma baudīšanas, bet tikai un vienīgi tie, kas meklē un saņem to īstajā veidā. Ikvienam ir skaidri redzams, ka nekādu labumu negūst tas, kas šo dārgumu vai nu nemeklē, vai meklē nepareizi. Ak, cik gan neskaitāmos veidos cilvēki ir centušies ieiet dzīvībā!