Tu redzi arhīvu par kristības spēks
Kad nu mēs esam saņēmuši Kristību kā savu nesatricināmo glābšanas šķirstu, tad, pat izkrītot no tā, mums tomēr pieder šis nostiprinātais testaments, kas savu spēku pie Dieva nezaudē arī tad, kad mantinieks noklīst svešā zemē, jo mums nepieciešams tikai atgriezties un saņemt mums novēlētās bagātības, kas mums reizi par visām reizēm dotas.
Bija kāds bagāts vīrs, kas, saviem bērniem piedzimstot, uzreiz tiem sastādīja īpašu mantojumu, kurā daļa viņa milzīgās rocības tika tiem tūdaļ novēlēta. Mazā svinīgā ceremonijā pieaicinātu liecinieku klātbūtnē bērni saņēma pie miertiesneša apstiprinātu un derīgu testamentu, un kopš tā laika šis testaments bija stājies spēkā. Bagātniekam bija divi dēli, katrs saņēma savu mantojumu, un jau agrīnā vecumā tie kļuva par lielu mantu un bagātību īpašniekiem.
Šis spēks nenāk no kaut kā, ko darām mēs paši, vai arī no ārējās formas, vai konkrētas Kristības ceremonijas, arī ne no ūdens lietošanas.
Svētajā Kristībā, ko cilvēka veselais saprāts uzlūko kā lielāko muļķību, Dievs patiesi uzņem pie Sevis bērnus, ietērpj viņus Kristū un apbalvo ar visiem un apbalvo ar visiem Viņa nopelniem, un dara to ar vienkāršu ūdeni un parastu mācītāja kalpošanu.
Neviena pasaules valsts oficiāli neatzīst verdzību. Taču regulāri ziņojumi liecina, ka vēl joprojām ir vietas, kur tā tiek regulāri praktizēta. Visbēdīgākā aina ir Ziemeļāfrikas valstī Mauritānijā. Tajā ir 90000 vergu, kuri nedz dumpojas, nedz pretojas. Pastāvīgā verdzība, kurā viņi atrodas pēdējos 500 gadus, ir likusi tiem noticēt, ka verdzība ir dabisks stāvoklis, vai, kā sacīja kāda jauniete: “Dievs mani ir radījis verdzībai.” Citu dzīvi šie cilvēki nepazīst, un, pat ja tos atlaiž brīvībā, pēc kāda laika tie labprātīgi atgriežas pie saviem īpašniekiem.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)