Valstības atslēgas

Noklausies šo e-publikāciju

Kā tas atspoguļots Torslundes baznīcas altārgleznā, Kristība, Dieva vārds un Svētais Vakarēdiens ir visai parastas baznīcas dzīves aktivitātes. Taču Jēzus mācīja, ka ar šīm šķietami ikdienišķajām darbībām Dievs mums atver savu valstību! Tieši tās mūs izrauj no “tumsības varas” un ieved “Viņa mīļā Dēla valstībā” (Kol.1:13).

AR SAVAS VALSTĪBAS ATSLĒGU PALĪDZĪBU JĒZUS MUMS APSOLA GRĒKU PIEDOŠANU

Kad apustulis Pēteris apliecināja savu ticību, Jēzus viņam deva īpašu apsolījumu, kas attiecas uz visiem ticīgajiem. Viņš sacīja: “Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs” (Mt.16:19; 18:17-18). Ar šīm “siešanas” un “atraisīšanas” atslēgām Jēzus domāja Kristību, Dieva vārdu (jo īpaši grēku piedošanas vēsti) un Svēto Vakarēdienu.

Kristība, Dieva vārds un Svētais Vakarēdiens iedarbojas uz cilvēku kā atslēgas. Gluži kā ar atslēgām var kādu ieslēgt un “siet”, tā arī Dieva vārds māca, ka mūsu grēki mūs saista un velk uz elles vārtu pusi. Taču nekrītiet izmisumā! Atslēgas var arī “atslēgt” un atbrīvot cilvēkus. Tieši to dara Kristība, Dieva vārds un Svētais Vakarēdiens. Sniedzot mums grēku piedošanu (Ap.d.2:38; Jņ.20:23; Mt.26:26-28), tie mums atver debesu valstības vārtus.

KRISTĪBA, DIEVA VĀRDS UN SVĒTAIS VAKARĒDIENS MUMS ATVER DEBESU VALSTĪBU

Kad Jēzus tika kristīts Jordānas upē, “debesis atvērās”, apliecinot Dieva labvēlību savam mīļotajam Dēlam. Tiem, kuri nav kristīti, debesis ir aizvērtas, jo viņi, atšķirībā no Dieva bezgrēcīgā Dēla, ir grimuši grēkos. Taču grēku piedošanas Kristība darbojas kā atslēga, kura mums atver debesu valstību (Jņ.3:5; Ap.d.2:38).

Dieva vārds arī darbojas kā atslēga. Jēzus pārmeta Rakstu mācītājiem un farizejiem, ka tie ir “noslēpuši atzīšanas atslēgu” (Lk.11:52). Ar šo “atslēgu” Jēzus bija domājis Dieva vārdu. Sagrozot Dieva vārdu, Rakstu mācītāji un farizeji bija “aizslēguši Dieva valstību cilvēkiem,” lai tie būtu saistīti grēkos (Mt.23:13). Protams, Dieva vārdu var un tas ir jālieto, lai norādītu cilvēkiem uz to grēkiem, lai nosodītu un “sietu” tos, kuri neatgriežas, taču galvenais Dieva vārda mērķis ir “atraisīt” cilvēkus no viņu grēkiem un – kā atslēgai – atvērt tiem debesu valstību.

Līdzīgi arī Svētais Vakarēdiens darbojas kā atslēga debesu valstības atslēgšanai. Atkl.3:19 Jēzus pārmet Lāodikejas draudzes locekļiem, ka tie neatgriežas no grēkiem. Nevēlēšanās atgriezties viņiem bija slēgusi debesu vārtus un liegusi tiem ieiet Dieva valstībā. Tādēļ Jēzus aicināja savus mīļotos uz grēku nožēlas mielastu, sakot: “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani (Atkl.3:20). Tiem, kuri nožēlo savus grēkus, ir iespēja baudīt šādu maltīti Svētajā Vakarēdienā (Mt.26:26-29; Lk.22:19). Ar savas miesas un asiņu dāvanu Svētajā Vakarēdienā Jēzus “atraisa” cilvēkus no viņu grēkiem un paver debesu valstības vārtus.

KRISTUS DOD ATSLĒGAS SAVAI BAZNĪCAI

Pirms 500 gadiem, reformācijas laikā, Eiropas kristieši, neskatoties uz vajāšanām un nāves briesmām, bija spiesti pārdomāt, kāda ir Bībeles skaidrā mācība par Jēzus apsolījumu: “Es tev došu Debesu valstības atslēgas” (Mt.16:19). Viņi secināja, ka “šī [atslēgu] vara tiek izmantota tikai mācīšanai un Evaņģēlija pasludināšanai, un sakramentu pasniegšanai, vai daudziem vai vienam, pēc aicinājuma” (Augsburgas ticības apliecība, XXVIII). Lai arī mācītāji ir īpaši aicināti atslēgu varas publiskai pārvaldīšanai Kristības, Dieva vārda un Svētā Vakarēdiena dievkalpojumos, jebkurš kristietis var atvērt debesu valstības vārtus savam tuvākajam, pasludinot viņam grēku piedošanu Jēzū Kristū. Tādēļ priecāsimies par debesu valstības atslēgām, kuras Kristus ir atstājis savai baznīcai! Ar šo atslēgu palīdzību debesu vārti tiek atdarīti ikvienam, kas uzklausa Evaņģēlija vēsti.