Viss tev notiek še par labu [12]

Kam tu ārā gribi stāvēt, Ak tu Kunga svētītais?
Kam pie manim nākt vēl kavēt, Jezus, visu-mīļākais?
Tu mans vienigs prieks vien es’, Palīgu tu man atnes’.
Dievs, palīdz man manās bēdās, Kad man sirds ar bailēm ēdās!

Mana sirds apbēdināta Un tā lauztin lauzta kļūst;
Kad tie baušļi man rīb prātā, Ak tad mana sirds izkūst.
Briesmīga ir Dieva balss: „Grēcinieks, tev klāt ir gals!
Jo tu ļaunu esi darijs, Tapēc nāve tevi parīs.”

Vels turklāt man dara mokas, Mani gauži baidīdams,
Jau man doma savās rokās Dabūt, uz man glūnēdams.
Sirds tam melkulim krīt klāt, Spriež par man un sāk man rāt:
Ka priekš grēcinieka tāda Glābeja vairs nav nekāda.

Kur es nabadziņš tad iešu? Kas man atkal prieku dos?
Vaj pie pasauls-bērniem skriešu? Tie par to vien pasmietos.
Bēdigam tie bēdas dar’, naztu grimstošam piekar,
Kritušam tie virsū zveļas, Lai tāds mūžam vairs neceļās.

Nīcīgas pasaules lietas, Nieks ir viņu būšana!
Kas ir augstas goda-vietas? Ko līdz mantas-krāšana?
Gods ar vēju drīz aiziet, Sudrabs, zelts ir zemes-liet’.
Šodien redzi lielu prieku, Kas jau rītu par nenieku.

Tur ir prieks, Ak Jezus dusēt, Tavā miera klēpitī
Tu var’ visas bēdas klusēt, Tu vien man iepriecini!
Lai tavs vaigs ikkatru brīd’ Pār man nabadziņu spīd!
Dievs, nesodi grēcinieku, Dod man baudīt tavu prieku.

Priecajies, ak sirds, arvienu, Dievs grib tevi paklausīt;
Jo viņš nāk šo pašu dienu Tavas saites atraisīt.
Uzņem viņu mīlīgi, Izsūdz viņam sirsnīgi
Savas kaites, savas bēdas, Ar ko tava sirds vēl ēdās.

Lai tavs grēku-parāds ari Pieaudzis gan lielumā,
Svabads tikt no ta tu vari, Ja tu turies ticībā
Pie ta drauga mīļaka Un pie viņa nopelna.
Grēka saites tad ir vaļā, Miers un prieks ir tava daļa.

Viss tev notiek še par labu, Ko tavs Dievs ir nodomajs;
Skaties vien uz krusta-stabu, Jezus ir tavs Pestitajs!
No ta, kas tev pestijs ir, Vels un nāve tev nešķir!
Ko tu raugies zemes lietas? Debesīs tev mājas-vietas.