145. Kas ir dabas dotās zināšanas par Dievu?


Pamosties, sirds, jau saule spīd [193]

Pamosties, sirds, jau saule spīd,
No tumsibas atraisies,
Ar jautru prāt’ šo pašu brīd’
To Kungu saņemt taisies,
Kas šodien nāvi salauzis,
No sava kapa izgājis
Par prieku visiem ļaudīm.


No grēku kapa pacelies,
No jauna dzīvot sāci,
Uz debes-ceļu atgriezies,
Pie Jezus ticigs nāci,
Un mekle, kur tavs Jezus ir,
Lai tev dod, ko viņš tam piešķir,
Kas garā augšamcēlies.

Kas pakaļ tev, to pameti,
Stiepies uz to, kas priekšā,
Pie Jezus allaž palieci,
Viņš grib pie tev nākt iekšā;
Atmet to nikno pasauli
Un mekle vien to debesi,
Kur viss priekš tev sataisīts.

Kad bēdu-akmins grūti spiež,
Nebēdājies pārlieku.
Tavs Jezus to pie malas sviež,
Pat krustā viņš dod prieku;
Met uz to Kungu, kas tev kait’,
Viņš tāļu nav, zin tavu vaid’,
Jo viņš ir augšamcēlies.

No Jūda-cilts tas lauva ir
Šodien pats uzvarejis;
Tas nokauts jēriņš mums piešķir,
Ko dot neviens nav spējis,
To dzīvibu un taisnibu,
Kad viņš to lielo naidnieku
Ir cietumā iemetis.

Tu mana sirds, uzņem to kar’,
Tavs Jezus uzvarejis;
Viņš uzvārēs iekš tevis ar,
Viņš vella varu sējis,
Ka tu ar vari uzcelties
Un jaunā dzīvibā paties’
Uzticigs Dievam kalpot!

No vell’ un nāves nebīsties,
Nedz elles rīkles platas;
Tavs Jezus dzīvs, nebēdājies,
Viņš uz tiem vājiem skatās?
Viņš palīgs liels nespēcīgiem
Un žēligs glābējs kritušiem;
Ar viņu uzvaresi!

Ak Jezus, Kungs, tu piecēlies,
Mūs glābt no visām kaitēm;
Atpesti mūs nu ar paties’
No vell’ un nāves saitēm,
Ka ar tev garā staigajam
Un debes-valstib’ mantojam,
Ko tu mums grūti pelnijs.

Kungs Dievs, tu augsti slavējams
No visiem taviem svētiem,
Un mūžibā vēl godājams
No visiem izredzētiem,
Kas jau caur tev uzvārej’ši,
Dod mums ar spēku žēligi,
Ka mēs ar tev uzvāram.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.