Viss ārpus Kristus un Viņa apsolījumiem paliek grēkā

“Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.” [Gal.3:22]

Kurā Rakstu vietā? Visupirms, tieši apsolījumā par Kristu.

Visās Rakstu vietās, kur tēviem dots apsolījums par Kristu, ir apsolīta svētība, tas ir, taisnība, pestīšana un mūžīgā dzīvība. Tā, izmantojot pretējo tiek parādīts, ka tie, kuriem jātiek svētītiem, ir pakļauti lāstam, proti, grēkam un mūžīgajai nāvei. Kālab gan citādi būtu vajadzīgs apsolīt svētību?

Otrkārt, Raksti ar pašas Bauslības palīdzību saslēdz cilvēkus grēka un lāsta važās, jo Bauslības īstais amats ir — atklāt grēku, modināt dusmas utt.

To esam parādījuši Vēstules Galatiešiem trešās nodaļas izklāstā, jo īpaši, runājot par Pāvila izteikumu Gal.3:10: “Visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta”, tāpat arī, runājot par vārdiem, kurus Pāvils citējis no 5.Moz.27:26: “Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas rakstīts bauslības grāmatā.”

Šie izteikumi skaidri parāda, ka visi ir pakļauti grēkam un lāstam — ne tikai tie, kuri atklāti grēko pret Bauslību jeb ārējā veidā to pārkāpj, bet arī tie, kuri pakļaujas Bauslībai un visiem spēkiem cenšas to pildīt, kā to darīja jūdi.

Īsi sakot, viss, kas ir ārpus Kristus un Viņa apsolījumiem, ir un paliek grēka, nāves un mūžīgās pazušanas varā – ja vien palīga nenāk apsolījums.

Iepriekš apustulis ir sacījis, ka Raksti ir it visu saslēguši grēka. Uz mūžīgiem laikiem? Nē, kamēr nāks apsolījums. Apsolījums ir pats mantojums jeb Ābrahamam dotā svētība, proti, atbrīvošana no Bauslības, grēka, nāves un velna; tā ir žēlastības, taisnības, pestīšanas un. mūžīgas dzīvības dāvana.

Šis apsolījums – Pāvils saka – netiek iemantots ne ar kādiem nopelniem, ne ar Bauslību, nedz ar darbiem, bet tiek dāvināts. Kam? Tiem, kuri tic. Un kam viņi tic? Jēzum Kristum, kas ir svētītais Pēcnācējs, Tas, kurš atpestījis ticīgos no lāsta, lai iemantotu svētību.