Bībele neiznīcināma

“Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks.” [Ps.119:105, 111]

To, ka Bībele ir Dieva Vārds, es pamatoju ar to, ka visas lietas, kas bija un ir pasaulē, ir detalizēti aprakstītas jau no iesākumiem radīšanā Pirmajā Mozus grāmatā. Kā Dievs to veidoja un radīja, tā tas bija un ir līdz šai dienai.

Turklāt, Aleksandrs Lielais, Ēģiptes karaļvalsts, Bābeles impērija, Persijas, grieķu un romiešu monarhi, imperatori Jūlijs un Augusts, nikni trakoja un plosījās, lai šo grāmatu pilnībā iznīcinātu, bet neskatoties uz to, tie nespēja neko panākt. Viņi visi ir aizgājuši nebūtībā, bet Bībele neiznīcināma pastāvēja cauri laikiem, un pastāvēs nesatricināmi pilnīga un negrozīta, kā tikusi uzrakstīta sākumā.

Kas to pasargāja no šīm lielajām un niknajām varām? Kurš to pasargā joprojām? Patiesi, neviena cilvēciska būtne, bet vienīgi pats Dievs, tās patiesais autors. Tas ir tik liels brīnums, ka tik ilgi tā tikusi saglabāta un pasargāta, jo velns un pasaule ir lieli tās ienaidnieki. Velns nešaubīgi ir iznīcinājis daudz kristiešu grāmatu un nokāvis daudz svēto, par kuriem mēs šodien neko nezinām. Bet Bībele ir palikusi neskarta.

Homērs, Virgīlijs un citi antīkie autori ir noderīgi, bet salīdzinot ar Bībeli viņi nav nekas.