Ūdens, kas dod taisnošanu

Dieva skaidrais un nepārprotamais apgalvojums, ka Kristība tagad jūs glābj (1.Pēt.3:21), daudziem cilvēkiem ir kļuvis par asu strīdus objektu, kas izraisa dziļas nesaskaņas. 1500 gadus kristieši ir uzskatījuši Kristību par Dieva vareno pestīšanas brīnumu. Tomēr pēdējo piecu gadsimtu laikā vairums protestantu būtu gatavi dusmās “pārplēst drēbes”, saucot: “Tā nevar būt! Kristība nevienu neglābj!” Starp protestantiem luterāņi ir gandrīz vienīgie, kas tic un apliecina to, ko Dievs pats ir sacījis par Kristību, – ka tā “tagad.. jūs glābj” (1.Pēt.3:21; Tit.3:5).

KRISTĪBĀ DIEVS TAISNO BEZDIEVĪGO

Kad mācītājs kristī bērniņu Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tā nav tikai cilvēku izdomāta ceremonija. Dievs ar brīnišķīgo Kristības dāvanu dod bērnam jaunu dzīvi. Šajā brīdī Dievs šo mazo bezdievi pasludina par attaisnotu (Rom.4:5).

Tāpat kā tiesnesis tiesas zālē ar āmuriņa sitienu pasludina kādu personu par brīvu, arī Kristības brīdī Debesu Tēvs trīsvienīgā Dieva vārdā šo jaunkristīto pasludina par brīvu no verdzības, grēka, nāves un velna varas. Tādējādi Kristību mēs lielā mērā varam iedomāties kā notikumu tiesas zālē. Dievs pasludina savu spriedumu, ka jūs esat attaisnots, un neviens to nevar mainīt. „Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?” (Rom.8:33).

Ja jums šķiet, ka Dieva spēks un apsolījums Kristībā ir mulsinošs un pat absolūti neloģisks, tas nav nekāds brīnums. Dieva mācība un Viņa brīnumi allaž pārkāpj mūsu loģikas un saprašanas robežas (Jņ.6:60).

Kad Nikodēms nāca pie Jēzus naktī, Jēzus viņam sacīja: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā [ja cilvēks netiek kristīts], netikt tam Dieva valstībā” (Jņ.3:5). Būdams neizpratnē un apmulsis par Jēzus sacīto, Nikodēms izsaucās: „Kā tas var notikt?” (Jņ.3:9).

DIEVS NOVĒRŠ JŪSU ŠAUBAS!

Iespējams, jūs jūtaties tāpat kā Nikodēms, nespējot ar loģiku izprast Dieva pestīšanas plānu. Kāpēc Dievs dara tā, kā Viņš dara, ne vienmēr ir izskaidrojams. Un tas, ka Dievs ir nolēmis gan bērnus, gan pieaugušos pasludināt par attaisnotiem, piedošanu saņēmušiem un izglābtiem Viņa brīnumainajā Kristībā, ir neapstrīdams fakts. Dieva pasludinājums, ka Kristība “tagad.. jūs glābj” (1.Pēt.3:21), ir Viņa žēlastības pilnā griba. To nevar atcelt. Ja Dievs jums apgalvo, ka Viņš jūs glābj caur Kristību, kā gan jūs uzdrošināties sacīt, ka tā nav (Rom.8:33)?

Daži pārmet luterāņiem, ka ticība Kristības glābjošajam spēkam ir viltus mācība, kas netika atzīta agrīnajā kristīgajā baznīcā. Šāds pārmetums ir nepamatots. Pirmie luterāņi savās ticības apliecībās citē Ambroziju (340–397):

“..neviens ar saviem darbiem netiek taisnots. Bet tam, kas ir taisns, taisnība ir tikusi dota kā dāvana, jo viņš ir ticis taisnots pēc mazgāšanas (Kristības)”.

Tā ir brīnišķīga vēsts, ka Dievs Kristības brīnumā jūs žēlsirdīgi pasludina par izglābtu. Vēl brīnišķīgāku šo vēsti padara tas, ka, glābjot jūs ar Kristību, Dievs nenosaka nekādu dienām, mēnešiem vai pat gadiem ilgu termiņu, kurā Viņš plāno šo glābšanu pabeigt. Tajā pašā brīdī, kad esat kristīts, jūs esat izglābts un kļuvis piederīgs Dieva valstībai. Kristībā Dievs “mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana” (Kol.1:13-14).

Pat ja Debesu Tēva pasludinājums, ka Viņš Kristībā jūs glābj, jūs ir apmulsinājis (tāpat kā tas samulsināja Nikodēmu), neliedziet sev prieku par šo brīnišķīgo jūsu Tēva darbu. Līksmojiet un priecājieties! Jūs esat bijis kurls attiecībā uz vareno pasludinājumu, kurā Dievs jūs caur Kristību atzīst par taisnu un nevainojamu Viņa acīs. Jūs bijāt garīgi akls, bet nu jūs spējat redzēt (1.Kor.2:6-16)! Slavējiet Kungu!

Mīļais Kungs Jēzu, labā vēsts, ka es Tevis dāvātajā Kristībā nekavējoties tieku pasludināts par taisnu, tiešām ir brīnums. Pēc savas cilvēciskās dabas es lielā mērā esmu tāds pats kā Nikodēms – apjucis un šaubīgs, kad mēģinu Tavus brīnumus izprast ar savu grēcīgo prātu. “Es ticu, palīdzi manai neticībai” (Mk.9:24). Jēzus vārdā. Āmen.