Pašas smagākās ciešanas

“Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!” [Ps.22:2]

Dāvids rāda Kristu Viņa lielāko ciešanu brīdī, jo tad, kad Kristus cieš vissmagāk un gatavojas šķirties no dzīves, Viņš sauc: “Mans Dievs, mans Dievs!” [Mt.27:46] Dāvids raksta tā, it kā runātu pats Kristus, — kā Virgīlijs raksta par Eneju, kā Homērs — par Alisu, jo tas, kurš pats stāsta par savas dzīves notikumiem, spēj izteikties labāk, atrodot piemērotākos vārdus un apzīmējumus savas sirds sajūtām.

“Mans Dievs, mans Dievs!” Neviens cilvēks nespēj aptvert, ko tas nozīmē — būt Dieva atstātam. Citā psalma skaidrojumā esmu daudz rakstījis par šo lietu, taču tikai Dievs zina, ko ar to esmu panācis. Cilvēka sirds ir pārāk šaura, lai to aptvertu, jo “būt Dieva atstātam” nozīmē — palikt bez visa, kas ir Dievs, — bez dzīvības, gudrības utt. Tā nu vārdi “būt atstātam” apzīmē vissmagākās ciešanas — to, ka Kristus ir vainas, grēka, neprātības utt. apņemts, nodots velna rokās. Psalmā [8:6] par to ir sacīts: “Tikai mazliet Tu viņu esi šķīris no Dieva.” Te velns būs centies darīt savu, lai varētu iedzīt Viņu izmisumā. Tik smagas ciešanu izjūtas mēs nespējam panest, tādēļ pret mums Dievs izturas saudzīgāk. Taču Kristus pats to visu ir izcietis mūsu labā.

Kad Dievs vilcinās ar palīdzību, krusts šķiet nepanesams un modina nepacietību. Ciešanas nešķiet tik smagas, kad varam redzēt tām galu. Tad cilvēks domā: ir tikai viena ļauna stunda, diena vai nedēļa, un tad kļūs labāk, bet, kad ciešanām nevaram redzēt galu, tās kļūst nepanesamas, kaut arī turpinātos tikai vienu stundas ceturksni, — Dāvids šeit saka: “Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību.” Te nav pestīšanas, un es neredzu galu savām ciešanām.

Šis pants padara skaidru visu psalmu, kurā Kristus sūdzas par Savām neaprakstāmajām ciešanām, kurām nav redzams gals. Šīs ir pašas smagākās ciešanas — pazaudēt Dievu un ciest, neapjaušot, kad ciešanas beigsies. Kristum ir tik sāpīgi, ka Viņš saka: Es saucu, bet ko tas man palīdz? Nav glābiņa, un kas zina, kad nāks palīdzība? Tā ir ar visām ciešanām, kurām nevaram paredzēt galu.