Skip to content
17. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

125. Cik ilgstoša ir Dieva svētība?

  • Sākums
  • Par grēka algu
  • e-refleksijas

Par grēka algu

Bo Gīrcs
Noklausies šo e-publikāciju

Bet parunāsim vēl nedaudz par grēka būtību. Jo mums vēl ir jāiedziļinās Bībeles mācībā par grēka algu. Grēka alga ir nāve.

Par grēka algu

Mēs visi pazīstam šos Svēto Rakstu vārdus. Jau kopš paša iesākuma spēkā ir patiesība: ja ēdīsi no aizliegtā koka augļiem, tu mirdams mirsi. “Ar grēku ir ienākusi nāve, un tādējādi visu cilvēku dzīvē ir ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” “Kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.”

Kas tā ir par nāvi?

Bībeliskā nozīmē nāve nav tas pats, kas iznīcība. Zāle nokalst, puķes novīst, un to kādreizējā atrašanās vieta vairs nav zināma. Ne tāda ir nāve. Nāve ir kas daudz nopietnāks. Nāve ir posts, nelaime un traģiska katastrofa, kurā Dieva radītā kārtība tiek izpostīta un kurā tas, kam bija jābūt veselam, tiek saplosīts un izārdīts, un radības īstā kārtība ir sagrauta. Dieva radītais labais kosmoss ir pārvērsts par dēmonisku anarhiju.

Tādēļ bībeliskā izpratnē nāve nav, pirmām kārtām, fizioloģiska norise. Tā nav nāve, kuru izziņojam sēru vēstīs. Nāve ir gan izplatītāka, gan šausmīgāka.

Reiz dzīvoja jauns cilvēks, kuru Jēzus aicināja kļūt par mācekli. Viņš rīkojās gluži tāpat kā daudzi citi: viņš negribēja atbildēt ar skaidru “nē”, bet centās aizbildināties. Viņš lūdza atļauju vispirms apglabāt savu tēvu. Uz to viņš saņēma neparastu atbildi: seko Man un ļauj, lai mirušie apglabā savus mirušos.

Ļauj, lai mirušie apglabā savus mirušos… Tātad – ir tādi mirušie, kas staigā apkārt, rosās un darbojas virs zemes. Tie ir mirušie, kas pošas bērēm un gatavo apbedīšanu, smagiem soļiem nes zārku un vēlāk, tērpušies melnos, svinīgos tērpos, sēž ap bēru mielasta galdu.

Kas tā ir par nāvi?

Tas ir pirmais nāves veids, ko baznīctēvi sauca par garīgo nāvi. Par to runā Pāvils, saukdams uz Efezas kristiešiem, kuriem ticība bija panīkusi: mosties tu, kas guli, un celies augšā no nāves! Vai arī, kad viņš raksta: “Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos.”

Kas tad ir šis garīgā nāvē sairušais un sadalītais? Kas ir tas, kam bija jābūt veselam, bet kas ir ticis sadalīts?

Šeit dvēsele ir atdalījusies no Dieva. Cilvēks ir pazaudējis ticības saiti ar savu Radītāju, kas piederīga patiesai dzīvei. Sarautas ir neredzamās saites starp debesīm un cilvēka sirdi – lūgšana, Dieva vārda un Svētā Vakarēdiena lietošana. Dvēsele vairs neguļ, pasargāta Dieva rokās, tā vairs neatrodas Dieva vadībā, bet viena pati plivinās lielajā tumsā – kā vientuļš putns, ko tvarsta un dzenā citi garīgi spēki.

Garīgajā nāvē šī atšķirtība no Dieva tomēr nav pilnīga. Daļa no cilvēka joprojām atrodas Dieva rokās. Tas ir cilvēka ķermenis. Dievs turpina gādāt par viņa ķermeni arī tad, kad cilvēks ir nepakļāvīgs un vērš savu gribu pret Dievu. Pat tāds cilvēks, kas apzināti rīkojas pret Dieva gribu, nevar izvairīties no tā, ka viņa sirds un nieres joprojām darbojas pēc Dieva pavēles, ka viņa acis redz un ausis dzird, kā Dievs to licis. Kaut arī ačgārnā cilvēka griba savu ķermeni izmanto grēkam, tas nekādi nemaina faktu, ka ķermenis ar visām tā funkcijām ir absolūti atkarīgs no Dieva.

Kādu dienu Dieva pacietīgā gaidīšana uz grēku nožēlu un labošanos beigsies. Viņš ir gana ilgi gaidījis uz Savu iecirtīgo un dumpīgo bērnu. Tagad viņa dvēsele tiek atprasīta. Viņa pagaidu brīvībai pienācis gals, spītībai beigas, un šīs beigas pienāk ar izbīli. Nu Dieva radība iet bojā. Miesa un dvēsele tiek šķirtas. Miesa dodas pretī iznīcībai, bet dvēsele dus Dieva rokās, mūžīgi atbildīga par saviem darbiem. Tas ir otrais nāves veids, ko baznīctēvi sauca par miesīgo nāvi.

Un tomēr drāma vēl nav beigusies. Nāve mūs sastop vēl trešajā veidolā, kas Jāņa atklāsmes grāmatā tiek saukta par “otro nāvi” un ko parasti dēvē par mūžīgo nāvi.

Tās būtību varētu raksturot tā, ka viss cilvēks – gan miesa, gan dvēsele – tiek mūžīgi šķirts no Dieva. Tomēr arī šis raksturojums mums nekā daudz nepasaka. To, ko tas nozīmē, ir gandrīz neiespējami iedomāties šai pasaulē, jo Dievs vēl aizvien ir klātesošs visās vietās un visās lietās.

Kāds kara laika frontes korespondents reiz rakstīja, ka austrumfrontes lielās ofensīvas granātu krusa bija tik nežēlīga un baismīga, ka elle šķistu tīrā izklaide salīdzinājumā ar krievu kaujas laukiem. Izmantojot šo salīdzinājumu, viņš šos apstākļus aprakstīja ar ļoti tēlainiem vārdiem – kā materiālās pasaules visšausmīgāko pekli. Tomēr šim žurnālistam nav ne mazākās nojausmas par to, ko nozīmē elle, proti, tā ir mūžīga atšķirtība no Dieva. Pat pasaules vēstures vistumšākie brīži salīdzinājumā ar elli ir gluži kā oāze. Pat visbriesmīgākajās katastrofās, kas, šķiet, sagrauj vislabāk nocietinātās vietas, Dievs tomēr ir cilvēkiem klātesošs. Viņš ir klātesošs kā dabas Valdnieks, bez kura ziņas pat zvirbulis nekrīt zemē un ne šķemba, ne atlūza netrāpa mērķī. Ar Savu varu un dzīvību dodošo Garu Viņš ir klātesošs arī agonijā trīcošam cilvēka ķermenim. Ikviens sirdspuksts un ikviens dedzīgs elpas vilciens ir pietiekams pierādījums tam, ka Radītājs nav aizmirsis Savu radību. Viņš ir klātesošs kā Glābējs un Apžēlotājs. Viņš ir bezgalīgi tuvu ikvienam cilvēkam viņa izmisīgajās pūlēs un ciešanās. Un itin visās šajās ciešanu peklēs ir iespējams tuvoties Dievam. Tādēļ ikviena cilvēka priekšā vēl aizvien tiek liktas mūžīgas un neierobežotas iespējas, – tās dotas ar grēku piedošanu un vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem: JĒZUS.

Iedomājieties, kā būtu tad, ja cilvēkiem atņemtu visu to labo, kas, par spīti visam, vēl atrodas šīs pasaules ļaunākajā peklē, kādā mēs, cilvēki, varam iekļūt. Iedomājieties, ja cilvēkiem atņemtu pat pēdējo nojausmu par Dievu, pēdējo iespēju Viņu lūgt, pēdējo cerību uz atvieglinājumu un pārmaiņām un tāpat arī pēdējās labestības druskas, ko Dievs vēl ir saglabājis cilvēku dabā un raksturā. Iedomājieties, ja cilvēkiem atņemtu pēdējos mazos mirkļus, kad tie piedzīvo biedrisku jautrību, uzmundrinošu skatienu, draugu palīdzību vai cilvēcisku pateicību. Ja to visu atņemtu, tad kaut mazliet mēs pietuvotos tam, ko pauž vārdi “mūžīgā nāve”.

Atšķirtība no Dieva nozīmē to, ka jāatsakās no visa, kas šai ļaunajā pasaulē vēl liecina par Radītāja labo radīšanas darbu: no dabas daiļuma, mātes mīlestības, bērnu smiekliem, patiesa biedriskuma, ķermeņa spēka, veselības un dailes, nakts miera un jaunās dienas cerības. Izsvītro un aizmirsti to visu, un pāri paliek vienīgi tas, kas nav nācis no Dieva un ir velnišķīgs Dieva radības izkropļojums, viss neglītais un mokošais, kaunpilnais un sātaniskais, kas vien atrodams šai samaitātajā pasaulē. Iedomājieties visu esamību, nākotni, ikvienu minūti un ikvienu zemes sprīdi piepildītu ar nelietību un ļaunprātību, ar zemiskumu un nekrietnību, ar sātanisku kaisli sāpināt un mocīt, un pāri tam visam uzraksts: Lasciate ogni speranza! (“Atmetiet visas cerības!”) Pilnīgi bez cerības uz jebkādām izmaiņām, vairs nekad nekā jauna, nekad – mūžīgi mūžos!

Tā ir mūžīgā nāve. Tā ir grēka beidzamā alga.

Tēmas: garīga nāve grēka alga grēka vara Lielā patiesība Lielie meli miesīga nāve mūžīgā nāve nāve

Continue Reading

« Jāskatās tikai uz Dieva vārdu
Garīgā amata uzdevums ir lūgt par citiem »
                       

Ieskaties

Jēzus ir mūsu pravietis arī šodien
Pateikties un mācīties
Žēlastības alfabēts
Kaut arī Kristus ir patiess cilvēks, Viņš atšķiras no citiem

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pārliecība, ka esi Dieva bērns Pārliecība, ka esi Dieva bērns
    • e-refleksijas

    Pārliecība, ka esi Dieva bērns

  • Popularitāte bez izdabāšanas Popularitāte bez izdabāšanas
    • e-raksti

    Popularitāte bez izdabāšanas

  • Kristus likums Kristus likums
    • e-refleksijas

    Kristus likums

  • Grēku piedošana Grēku piedošana
    • e-sprediķi

    Grēku piedošana

  • Brēkšana par cilvēku grēkiem Brēkšana par cilvēku grēkiem
    • e-apceres

    Brēkšana par cilvēku grēkiem

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ticība uz miesas augšāmcelšanos
  • Kristus ir augšāmcēlies no mirušiem
  • Evaņģēlija pasludinājums
  • Kādiem vārdiem Ticības apliecība attēlo mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus?
  • Ko Bībele māca par miesas augšāmcelšanos?
  • Lūgšanas par mirušajiem
  • “No turienes” nākšana

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Aizsargmasku Betlemīte
Aizsargmasku Betlemīte

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025