Mīlestības apliecināšana

“Vai tu Mani mīli?” [Jņ.21:16]

Te runā pats Dievs Tas Kungs – Viņš, kas tiesās pasauli pastarajā tiesā, Viņš, ko tu piesauc savās lūgšanās. Kas ir vissvarīgākais, ko Viņš prasa un gaida no tevis? Lai to uzzinātu, mums būtu jābūt gataviem uz ceļiem rāpot līdz pašai Jeruzalemei! Bet tas nav nepieciešams, jo tāpat viss ir skaidrs: Viņš gaida no tevis mīlestību.

Tomēr nesteidzies ar atbildi, kamēr neesi kārtīgi sapratis, ko Kristus vaicā. Ievēro Viņa jautājumu: “Vai tu Mani mīli?” Nevis: “Vai tu Man kalpo? Vai tu Man paklausi? Vai tu apliecini Mani?” Bet gan: “Vai tu Mani mīli?” Turklāt Viņš nesaka: “Vai tu mīli Manu spēku un Manas dāvanas?” Bet: “Vai tu mīli Mani – Mani, kas pats esmu tev kā dāvana, Mani, kas esmu tavs iepriecinātājs un glābējs?”

Par mīlestību uz Viņu var spriest arī pēc kalpošanas un paklausības. Jo Jēzus saka: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs.. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus” [Jņ.14:23-24]. Un apustulis Jānis saka: “Šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus” [1.Jņ.5:3].

Tomēr nepārprotiet! Tava kalpošana un paklausība vēl nebūt nenozīmē, ka tu mīli Jēzu. Nē! Turēt Viņa baušļus ir kas vairāk. Kristus vārdi mums rāda, ka ir iespējams būt izciliem Kristus kalpiem, garīgi augsti izglītotiem, bagātiem labos darbos un dedzībā uz Kristu un tomēr – nemīlēt Viņu pareizi.

Vēstulē “Efezas draudzes eņģelim” Tas Kungs norāda, ka tās mācītājs bijis ne vien apgaismots kristietis, bet tam bijis arī vērīgs skatījums: Tu “esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un atradis tos par melkuļiem”. Tālāk sacīts, ka šim mācītājam bijušas ne tikai zināšanas, apgaismība un sludināšanas dāvanas, bet arī spēks un dedzība svētai rosībai. Jā, viņš tik uzticīgi strādājis Kristus vārda dēļ, ka tam nācies pat ciest. Raksti liecina, ka šim mācītājam piemitusi arī “pacietība”. Vēl Tas Kungs stāsta, ka viņš bijis ne tikai apgaismots un rosīgs sprediķotājs, bet arī uzturējis baznīcā labu kārtību un pretojies maldu mācītājiem.

Saliec to visu kopā, un tu redzēsi tiešām simpātisku Kristus kalpa attēlojumu. Taču viņš bija pametis savu pirmo mīlestību. Un, ja viņa stāvoklis nemainīsies, Tas Kungs nāks un nostums viņa lukturi no tā vietas. Te tu redzi, ka “turēt Viņa baušļus” ir kas vairāk nekā tikai pildīt Viņa pavēles. Pat ja esi tik izcils kristietis kā šeit pieminētais mācītājs, Tas Kungs tev tik un tā jautā: “Vai tu Mani mīli?”

Īpaša uzmanība jāpievērš vārdam “Mani”: “Vai tu mīli Mani?” Te parādās atšķirība starp līgavas mīlestību un ielasmeitas mīlestību. Daudzi mīl Jēzu vienīgi to darbu dēļ, ko Viņš veicis cilvēkos. Tomēr viņi nekad nav pazinuši Jēzus mīlestību, kas glābj pazudušus grēciniekus. Viņus nekad nav savaldzinājusi šī glābjošā mīlestība un Jēzus, kāds Viņš ir Savā personā. Kā iepriekš sacīts, – tie Viņu mīl Viņa labo dāvanu dēļ. Taču tā ir tikai ielasmeitas mīlestība.

Mēs, protams, nerunājam par tik rupjiem ļautiņiem kā Jūda Iskariots, kas sekoja Jēzum naudas dēļ, vai kā burvis Sīmanis, kurš, nešķīstas kārības vadīts, gribēja piesavināties Svētā Gara dāvanas. Bet mēs runājam par netverami smalko un noslēpumaino pievilšanu – sevis dievišķošanu.

Tie ir vecās čūskas vilinošie vārdi: “Jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” Kopš grēkākrišanas dienas līdzās miesīgi jutekliskiem kārdinājumiem mums piemīt arī gluži ādamiska pretenzija atrast svētumu pašiem sevī. Sevī cilvēks meklē glābiņu, kad apjauš savus pretīgos grēkus.

Un, kad, līdzīgi Sīmanim, cilvēks pamana, ka Jēzus vārdā tiek dāvināts vēl neredzēts spēks un ka Viņā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības, tikumība un svēti darbi, tad – lai visu to iegūtu – cilvēks kļūst par Kristus mācekli, seko Viņam, mīl, lūdz un piesauc Viņu.

Taču šāda cilvēka skats visu laiku ir pievērsts vienīgi Kristus spēkam un dāvanām, nevis tam, ko Viņš darījis un kas Viņš ir. Ar prātu tas atzīst un ar muti slavē Viņa personu. Tomēr viņa sirds turpina lūkoties tikai uz dāvanām. Visa sirds un dvēsele ir pievērsta tikai tām. Bet pašu Krustāsisto cilvēks nemīl.

Mums jākļūst krietniem paša Tā Kunga dēļ, lai glābtu savas dvēseles. Tāpēc turēsim vērā, kam ir pievērsta mūsu sirds – Viņa žēlastībai, izpirkšanas upurim un mazgāšanai Kristus asinīs? Tas nelīdzēs, ja kristīgas būs tikai mūsu domas un runas. Jo galvenais ir tas, kam pievērsta mūsu sirds!