:: e – BAZNICA ::

Luters par nekristīgām blēņām

Mārtiņš Luters 1522. gada Lūgšanu bukletā runā par agrāk baznīcā lietoto apmācību grāmatu, kas saturēja ļoti pilnīgu grēku sarakstu un tikumu (šķīstības) katalogu, lai izsūdzētu un uzskaitītu grēkus.

Starp tikumiem bija norādīti miesīgie žēlastības darbi (Mt.25:35) un septiņi garīgie žēlastības darbi: apmācīt nezinošos, dot padomu šaubīgajiem, mierināt apbēdinātos, brīdināt grēkotājus, apžēlot pretiniekus, paciest pārestības un piedot ienaidniekiem. Starp tikumiem bija uzskaitītas septiņas Svētā Gara dāvanas: viedums (gudrība), saprašana (apķērība), prasme, laipnība, padoma došana, izturība (spēks) un bijība. Tālāk trīs dievišķie tikumi: ticība, cerība un žēlsirdība. Tad četri pamattikumi: apdomība, taisnīgums, gara spēks (sīkstums) un sātība. Astoņi svētlaimes apsolījumi saskaņā ar Mt.5:3-12. Divpadsmit padomi: nabadzība, paklausība, nevainība (šķīstība), ienaidniek-mīlestība, lēnprātība (rāmums), pāriplūstoša žēlastība, vārdu vienkāršība, daudz neraizēties par laicīgām lietām, pareizi nodomi un rīcības vientiesība, darbu un mācības saskaņa, bēgt no grēka cēloņiem, brālīga pamācība. Un visbeidzot septiņi sakramenti. Grēku sarakstā bija iekļauti deviņi svešie grēki, seši grēki pret Svēto Garu, četri grēki, kas sauc uz Dievu pēc atriebības, piecas apziņas, desmit baušļi un septiņi morālie grēki: lepnums, mantkārība, nešķīstība, dusmas, rijība (nesātība), skaudība, slinkums (dīkdienība). Tad katrs no šiem morālajiem grēkiem tiek plaši skaidrots.

Luters šo un tiem līdzīgus darbus nosauca par nekristīgām blēņām, kur krietnas pūlas ir pielicis sātans, un kurus ir pamatīgi jārediģē vai jāizskauž vispār.

Lutera darbu izdevumā ir piebilde:

“Ja šie katalogi tika izmantoti pašizziņai, tad rezultāts bija apjukums, nebeidzamas mokas vai grēku apzināšanās izzušana. Tādēļ var saprast, kāpēc Reformators vērsās pret šādu grēku uzskatījumu.”

Turklāt visu grāmatu caurvija Luteram nepieņemama svēto godināšana. Piemēram, akrostihā lūgšanā Marijai, tā tiek uzrunāta kā vidutāja starp Dievu un cilvēkiem, palīgs vajadzībās un bēdās, zaudētās žēlastības atjaunotāja, apgaismotāja, nožēlojamo cilvēku aizstāve.

Kādā lūgšanā Marija tiek saukta “varenā debesu ķēniņiene, svētā eņģeļu ķeizariene, kas aptur dievišķās dusmas.” Tad vēl ir lūgšana vienpadsmit tūkstoš jaunavām. Turklāt ir norādījumi kādu svēto atveidu priekšā lūgšanas ir jāsaka, un cik lielu atlaidi vai labumu tās nesīs.