285. Kas ir labie pārbaudījumi?


Lutera pedagoģija [4]

« Sākums | Iepriekšējā daļa »

Skolu priekšrocības

Oponents saka, ka ikviens var pats apmācīt savus bērnus šiem svarīgajiem pienākumiem.

Luters atbild, ka reālā dzīve pierāda, ka visstingrākā audzināšana spējusi sniegt pavisam niecīgu labumu – godājamu izturēšanos. Bet ja nepanāk arī to, tad bērni kļūst par koka gabaliem, kas nespēj nevienam palīdzēt ar padomu.

Bet, ja bērni mācītos skolās, vai citā atbilstošā iestādē „tie kļūtu par krietniem meistariem un meistarēm, kas paši varētu mācīt valodas, mākslas un vēsturi. Jaunie ļaudis dzirdētu visas pasaules vēsturi un valodas, uzzinātu, kas noticis ar dažādām pilsētām, valdniekiem, vīriem, sievām. Tā viņi īsā laikā gluži kā spogulī ieraudzītu gandrīz visas pasaules dzīvi, padomus un nodomus, veiksmes un neveiksmes kopš pašiem tās pirmsākumiem, un viņu prāts iemantotu spēju spriest par visām pasaules norisēm, bīstoties Dieva.

Turklāt šajās vēstures zināšanās viņi smeltos gudrību un attapību, iemācītos, ko meklēt šajā laicīgajā dzīvē un no kā vairīties. Tā sagatavoti, šie cilvēki spētu dot padomu un vadīt arī citus. Turpretī audzināšana, kuru iespējams sniegt mājās, bez šādām skolām, cenšas darīt mūs gudrus, balstoties pašu pieredzē, bet, kamēr tādā veidā ko iemācāmies, varam jau simtreiz aiziet bojā, un visu savu mūžu būsim rīkojušies bez apdoma. Pieredzes iegūšanai ir vajadzīgs ilgs laiks.”

Luters šeit min vairākas skolas priekšrocības, jo skolā bērni, apgūs savu arodu, valodas un pasaules vēsturi. Vēstures gaitā pārbaudītā pieredze kļūs par viņu īpašumu. Plašā pieredze sniegs bērniem gudrību, attapību un spēju orientēties vērtībās (erudīciju). Līdz ar to viņi spēs vadīt citus, nepieļaujot agrāko paaudžu kļūdas.

Tālāk Luters norāda, ka šobrīd jāveido skolas, kas krasi atšķiras no agrākajām disciplīnas un motivēšanas ziņā. „Tagad no Dieva žēlastības viss ir sagatavots tā, lai bērni varētu ar prieku un spēlējoties mācīties visu – gan dažādas valodas, gan mākslas un vēsturi.” Luters jautā, kādēļ tad nevarētu veltīt tik pat daudz laika, cik agrāk, lai iemācītu jauniešiem lasīt un citas mākslas, un ne tikai valodas un vēsturi, bet vēl vairāk – arī dziedāšanu, mūziku un matemātiku?

Jaunās skolas

Oponents šķiet ir izbrīnīts par Lutera cerībām uz gaišu un inteliģentu jaunatni nākotnē, un saka, ka vecāki saimniecībā un mājās nevarēs iztikt bez saviem bērniem, kamēr tie skolosies par tādiem džentlmeņiem.

Te Luters norāda, ka tagad pasaule ir citāda, un viss notiek citādi. Viņš nevēlas atvērt skolas, kurās gadiem ilgi ar nūju iedauza gramatiku, un neko neiemāca.

Luters norāda, ka, pirmkārt, jāizmanto bērnu jaunība un dabiskā rosība patīkamās nodarbībās. Otrkārt, bērniem skolā būtu jāpavada dažas stundas dienā. Treškārt, topošajiem skolotājiem un mācītājiem skolā būtu jāpavada ilgāks laiks.

Zēniem skolā būtu jāpavada viena līdz divas stundas dienā. Esot mājās viņi tāpat visu laiku nestrādā vecāku saimniecībā vai mācoties amatu, bet spēlējas un skraida. Skolā būtu jāpavada pāris ražīgas un konstruktīvas stundas. Tāpat arī meitenēm atradīsies vismaz viena stunda dienā mācībām skolā.

Luters aicina dibināt skolas, lai tiku sagatavoti jaunieši gan garīgās, gan laicīgās kārtas uzturēšanai.

Šeit nevar nepamanīt, ka Luters ir rūpīgi novērojis bērnus un pazīst viņu dabu.

Bibliotēkas

Visbeidzot Luters aicina veidot arī skolu bibliotēkas. „Bibliotēkā jābūt Svētajiem Rakstiem latīņu, grieķu, ebreju un vācu valodā, ja vien šādi darbi ir atrodami; tāpat arī grāmatām, kuras varētu kalpot valodu apgūšanai, piemēram, dzejnieku un oratoru sacerējumi, vienalga, vai tās būtu pagānu vai kristiešu, grieķu vai latīņu valodā rakstītas grāmatas. No šādām grāmatām jāmācās gramatika.

Ir vajadzīgas arī grāmatas par brīvajām mākslām un visiem pārējiem mākslas veidiem. Un visbeidzot ir vajadzīgas arī grāmatas par likumiem un zālēm. Taču arī šīs grāmatas jāprot pareizi izvēlēties. Bet īpaša nozīme ir hronikām un vēstures grāmatām neatkarīgi no tā, kādās valodās tās pieejamas; šīs grāmatas ir ārkārtīgi noderīgas, lai izprastu, vadītu šīs pasaules dzīves ritējumu, jā, arī lai saskatītu Dieva darbus un brīnumus.”

Raksta noslēgumā Luters, līdzīgi kā ievadā, aicina nevis uzlūkot un vērtēt viņu, bet visas vācu zemes un labklājības dēļ, dzīvot saskaņā ar viņa nesavtīgajiem padomiem.

Lutera darba ietekme

Šī raksta iespaidā tajā pašā gadā (1524) Magdeburgā, Nordhausenā, Halberštatē un Gotē (Gotha) rātes sāka rīkoties. Eislēbene un Nirnberga sekoja nākamajos gados un nodibināja skolas. Tomēr neskatoties uz to, situācija izglītībā ievērojami neuzlabojās. Vecāki nevēlējās bērnus sūtīt skolā. Lielā mērā to iespaidoja materiālisma gars, kas uzplauka 16. gadsimta pirmajās dekādēs, attīstoties tirdzniecībai un ražošanai.

Turpinājums »



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.