Skip to content
8. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

78. Ko Dievs pieprasa no mums ar piekto bausli?

  • Sākums
  • Lutera pedagoģija [1]
  • e-raksti

Lutera pedagoģija [1]

gviclo
Noklausies šo e-publikāciju

Šo e-rakstu autors ilgi viņš domāja, kur var sastapt teoloģiju un pedagoģiju ejam roku rokā. Un, lūk, tās sastopas kristīgajā izglītībā. Turklāt, izrādās, ka tās ir senas paziņas.

Šo e-rakstu mērķis ir izzināt šo abu zinātņu seno draudzību, pētot reformācijas laika lielās pārmaiņas.

KAS IR PEDAGOĢIJA?

Mūsdienās pedagoģija ir zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību. Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts cilvēkdarbības process, kas virzīts uz sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei, uz jaunās paaudzes vērtīborientāciju veidošanu un garīguma izkopšanu. Mācīšana (skolotāja darbība), ir mērķtiecīga skolēna mācīšanās bagātināšana, palīdzība skolēnam pilnveidot prasmi mācīties, sasniegt individuāli iespējamu efektivitāti izziņā, fiziskajā un garīgajā attīstībā, kultūras cilvēka personības īpašību veidošanā. Un izglītība ir mācību līdzeklis un rezultāts, kad cilvēks iegūst ne vien zināšanas, bet arī prasmes un iemaņas uzņemoties atbildību pielietot zināšanas konkrētā laikā, vietā un situācijā, tādējādi esot izglītos nevis tikai apmācīts.

Šādas un līdzīgas definīcijas ir devusi zinātne – pedagoģija.

Laikā, kad dzīvoja Luters, nebija tāda zinātne – pedagoģija, un nebija šo dzejisko definīciju. Bija tikai liela nepieciešamība mācīt, audzināt un izglītot jaunatni. Tā nu Lutera pedagoģija bija pirms pedagoģijas zinātnes, līdzīgi, kā ķīmija bija pirms ķīmijas.

Pedagoģijas zinātne, tāpat kā jebkura cita zinātne ir progresējoša, tādēļ tā Luteru ievieto tādā nozarē, kā pedagoģijas vēsture, bet viņa darbu nosauc par „Lutera pedagoģiskajiem uzskatiem.” Bet Luters, tāpat kā vairums renesanses skolotāju, nebija tik materiālistiski domājošs, ka audzināšanu uzskatītu tikai par „sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei.” Luteram kā skolotājam nākamajām paaudzēm, bija jānodot ne tikai pārvērtēta un papildināta iepriekšējās paaudzes pieredze, bet gan mūžīgā Dieva Evaņģēlija vēsts, par grēcinieka taisnošanu vienīgi ticībā, Jēzus Kristus nopelna dēļ, bez bauslības darbiem. Bet paveikt šo uzdevumu bija daudz grūtāk, nekā tas izklausās, un nekā to domāja sākuma pats Luters. Tur nepietiek tikai ar „Lutera pedagoģiskajiem uzskatiem.”

NEPIECIEŠAMĪBA

Lai pēc iespējas skaidrāk saprastu reformācijas lomu kristīgās izglītības atjaunošanā gan organizatoriskā, gan mācību satura ziņā, būtu rūpīgi jāpievēršas izglītībai pirms reformācijas.

Īsumā var sacīt, ka kristīgās apmācības vēsture pirms reformācijas ir kā nemitīga deformācija, kuras rezultāts bija situācija reformācijas priekšvakarā.

Baznīcas nesagatavotība straujām vēsturiskām izmaiņām (piem. liels cilvēku pieplūdums izbeidzoties vajāšanām) noveda pie kristīgās apmācības mazināšanās. Mācība par taisnošanu ar darbiem bija iespaidojusi apmācības, kā rezultātā tika aptumšotas kristīgās ticības pamatpatiesības. Izglītība nebija obligāta un skolās valdīja nūjas disciplīna.

Sešpadsmitajā gadsimtā bija nepieciešams atgriezt kristīgo apmācību uz tās sākotnējiem pamatiem, lai īstenotu sākotnējos mērķus, proti, darītu cilvēkus par kristiešiem.

Lai arī pastāvēja nelielas grupiņas (piem. skolotāji humānisti, valdensieši un Jana Husa sekotāji), kas centās realizēt cilvēcīgākas apmācības un pašaizliedzīgi nest cilvēkiem gaismu, un sekmēt praktisko kristīgo ticību, to ietekme bija niecīga. Turklāt tās bija dažādu maldu iespaidotas.

Šādā situācijā radās vajadzība pēc skolām, kurās pulcināt pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu, un kas būtu finansiāli nodrošinātas. Bija nepieciešami skolotāji, kas būtu sava diženā aicinājuma cienīgi, un patiesā ticībā un mīlestībā sniegtu bērniem ticības mācību, un attīstītu priekšā stāvošajai dzīvei būtiskās prasmes un iemaņas. Savukārt, universitātēm bija jāuzsāk nopietns darbs, lai sagatavotu šādus krietnus skolotājus un mācītājus, kuri spētu skaidri un saprotami sniegt kristīgās ticības pamatus par pagāniem kļuvušajai sabiedrībai.

Pāri visam pastāvēja kliedzoša nepieciešamība pēc cilvēkiem, kas spētu pastāvošo sistēmu izvērtēt, bezbailīgi norādīt uz tās trūkumiem, kā arī konstruktīvi un visaptveroši risināt problēmas.

Šādā kontekstā Dievs lika Dr. Mārtiņu Luteru, kuram bija jākļūst par vīru, kurš ar savu pozitīvo entuziasmu un nedziestošu dedzību apliecinās pasaulei Kristus Evaņģēliju, un darīs visu, lai šī Svēto Rakstu mācību nepazustu kapā kopā ar viņu, bet tiku nodota nākamajām paaudzēm.
Dr. Mārtiņš Luters bija pārliecināts par izglītības nepieciešamību. Viņš sacīja, ka „pati svarīgākā lieta ir mācīt un vadīt ļaudis.” Reiz viņš pat bija sadumpojies, ka viņš ziedo daudz sava laika risinot masu izglītības problēmas.

VECĀS SKOLAS

Sešpadsmitā gadsimta sākumā bija dažādas izglītības iestādes. Tomēr mācības, metodes un disciplīna skolās bija ar ievērojamiem trūkumiem. Skolnieki bija pasīvi. Pasniedzēji referēja (izklāstīja grāmatu saturu), diktēja, skaidroja, bet skolnieki klausījās un iegaumēja. Dominēja autoritārisms. Pasniedzēji bija saistīti zem baznīcas un Aristoteļa autoritātes, bet skolnieki zem pasniedzēja.

Izglītībai nebija mērķis attīstīt visas spējas, bet paturēt atmiņā zināmus faktus, kas bija daudzmaz svarīgi baznīcā un praktiskajā dzīvē. Par izglītības līmeni reformācijas sākumā ir tikai aptuveni dati. Iespējams, ka vismaz desmit procenti no iedzīvotājiem mācēja lasīt un daudzi arī rakstīt. Izglītības līmenis pieauga galvenokārt stipri urbanizētajos rajonos, kur darbojās pilsētu skolas ar mācībām tautas valodā un baznīcas organizētās skolas.

Pilsētas skolā, kādā bērnībā mācījās arī Dr. Luters (Trivialschule) mācīja viduslaiku trivium – gramatiku, loģiku un retoriku. Šādi tika apmācīti visi skolnieki, kas tiecās pēc labas izglītības. Skolu vadīja rektors, ko iecēla katedrāles skolas priekšnieks (t.s. sholasts), vai arī pilsētas rāte. Pilsētas skolās bija trīs pakāpes: zemākajā mācījās lasīt un rakstīt, vidējā – pamatmācību latīņu gramatikā, un augstākajā – turpināja mācīties gramatiku, dažreiz arī ģeogrāfiju, vēsturi un dabas zinības.

Turpinājums »

Tēmas: Lutera pedagoģija

Continue Reading

« Ko vajadzētu meklēt un sagaidīt no evaņģēlijiem
Nākamie trīs svētības apsolījumi »
                       

Ieskaties

Romas baznīcas mācība nav vairs apustuliska
Kam būs daļa mūžīgajā dzīvošanā
Vajāto atbildība pasaulē
Pāvests Leo X: Exsurge Domine [II daļa]

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Mīlestība krusta zīmē Mīlestība krusta zīmē
    • e-refleksijas

    Mīlestība krusta zīmē

  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Par mantojumu un derību Par mantojumu un derību
    • e-apceres

    Par mantojumu un derību

  • Kristus krusta atrašanas svētkos Kristus krusta atrašanas svētkos
    • e-sprediķi

    Kristus krusta atrašanas svētkos

  • Esības nepanesamais vieglums Esības nepanesamais vieglums
    • e-refleksijas

    Esības nepanesamais vieglums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Lutera pedagoģija [13]
  • Lutera pedagoģija [7]
  • Lutera pedagoģija [2]
  • Skolotāji tiekas lūgšanās
  • Seminārā apgūst mājsaimniecību
  • Pieprasa obligātu reliģijas mācību skolās
  • Lutera pedagoģija [5]

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ef.2:17
    Nākdams viņš mieru pasludinājis caur evaņģēliju jums, kas bijāt tālu, un tiem, kas ir tuvu.

ilustrētā baznīca

Katram sava reliģija
Katram sava reliģija

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023