26. Kas ir patiesa paļaušanās uz Dievu?


Jautājumi un atbildes skaidrākai sapratnei

Kad Jēzus teica: “Dzeriet visi no tā” (Mt.26:27), Viņš aicināja visu Savu Baznīcu, Savu svēto Līgavu svinēt Svēto Vakarēdienu kopā ar Viņu. Taču Dievs arī zina, ka Viņa Baznīcā nepārtraukti pastāv nepatiesas mācības, pārpratumi un pat ķecerības par to, kas ir Kristus un Viņa darbi. Šī iemesla dēļ mūsu mīlošais Dievs teic, ka, pirms svinam Svēto Vakarēdienu un stājamies vispersoniskākajās attiecībās ar Viņa Dēlu Jēzu, mums ir “sevi jāpārbauda” (1.Kor.11:28). Ja mēs baudām Svēto Vakarēdienu bez sevis pārbaudīšanas, kā Dievs to no mums prasa, mēs vienkārši neesam gatavi Viņa uzņemšanai.

Jautājumi un atbildes skaidrākai sapratnei

Jautājumi Atbildes
Kādēļ daži kristieši ļauj ikvienam, kas sevi sauc par kristieti, lai arī kam viņš tic, piedalīties Svētajā Vakarēdienā, bet citas kristiešu draudzes izrāda mīlestību un bažas par tiem, kam ir tiešām atļauts baudīt Vakarēdienu? Šīs bažas nesakņojas konfesiju tradīcijās. Tās ir paša Dieva bažas, kā Viņš to pauž caur Sv. Pāvilu, sakot: “Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu” (1.Kor.11:28-29). Sv. Pāvils teic, ja cilvēks neapzinās svēto dārgumu, ko Kungs šeit piedāvā, viņš to izmantos nepareizi Dievam par nepatiku.

Piemēram, ja cilvēks lieto noteiktas zāles un tad nezinot ieņem citas zāles vai vielu, kas ir pretrunā ar pirmajām zālēm, tas var izraisīt nopietnas problēmas un, iespējams, beigties letāli.

Tāpat, ja cilvēka uzskati ir pretrunā ar Kristus mācību vai ja šis cilvēks tīši piekopj grēcīgu dzīvesveidu, kas ir pretrunā ar Kristus mācību, un ja viņš piedalās Svētajā Vakarēdienā, tad viņš tiek sodīts. Apustulis Pāvils teic, ka Kristus Evaņģēlijs (Sakraments ir Evaņģēlijs) dažiem ir dzīves smarža, bet citiem – nāves smarža (2.Kor.2:14-15).

Kurš tad nav cienīgs un nav sagatavots? Cilvēks, kas netic vārdiem “..dotas un izlietas par jums grēku piedošanai” vai kas apšauba šos vārdus, nav cienīgs un nav sagatavots. Visiem ar sirdi jātic vārdiem “par jums”.
Kā cilvēks var novērst nedrošību un raizes par to, ka viņš nav cienīgs saņemt Svēto Vakarēdienu, un tā vietā būt pārliecināts un ar prieku saņemt šo Sakramentu? Sekojot Sv. Pāvila padomam “pārbaudīt sevi” (1.Kor.11:27-32) un tad pilnībā nododoties Kristus beznosacījuma solījumu žēlastībai.
Kā pirms Svētā Vakarēdiena saņemšanas mēs varam pārbaudīt sevi? Mums jāpārbauda sevi, lai uzzinātu, vai

  • mēs nožēlojam savus grēkus (Ps.38:18). “Dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi” (2.Kor.7:10).
  • mēs ticam mūsu Glābējam Jēzum Kristum un Viņa vārdiem Sakramentā (Lk.22:19-20). “Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi” (2.Kor.13:5).
  • ar Svētā Gara palīdzību mēs plānojam mainīt savas grēcīgās dzīves. “..jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā” (Ef.4:22-24).
Kad mēs cienīgi saņemam Sakramentu? Mēs saņemam to cienīgi, kad mēs ticam Kristum un Viņa vārdiem: “Dotas un izlietas par jums grēku piedošanai.”
Cik bieži cilvēkam būtu jāsaņem Svētais Vakarēdiens? Reformācijas laikā luterāņi turpināja kopš Bībeles laikiem iesākto Baznīcas tradīciju saņemt Svēto Vakarēdienu vismaz katru svētdienu un svēto dienu.
Vai tie, kas ir vāji savā ticībā, var nākt pie Kunga Galda? Jā, jo Kristus ievadīja šo Sakramentu ar mērķi stiprināt un vairot mūsu ticību. “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” (Mk.9:24). “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu” (Jņ.6:37).
Kur slēpjas patiess cienīgums? Patiess cienīgums slēpjas ticībā šiem vārdiem: “Dotas un izlietas par jums grēku piedošanai.”
Kam nebūtu jāsaņem šis Sakraments? Sakraments nebūtu jāsaņem: tiem, kuri ir atklāti bezdievīgi un nenožēlo savus grēkus, un arī tiem, kas iesaistās nekristīgos reliģiskos rituālos; tiem, kuri nepiedod, atsakās samierināties (tādā veidā parādot, ka viņi īsti netic tam, ka Dievs arī viņiem piedos); cilvēkiem ar svešiem reliģiskiem uzskatiem, jo Svētais Vakarēdiens ir ticības vienotības izpausme; tiem, kas nespēj pārbaudīt sevi, piemēram, bērniem, cilvēkiem, kas nav saņēmuši pareizus norādījumus, vai tiem, kas neapzinās savu rīcību. “Lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera” (1.Kor.11:28).

Mācītājiem kā Dieva noslēpumu namturiem (1.Kor.4:1) ir vislielākā atbildība par tiem, kas tiek pielaisti pie Svētā Vakarēdiena. Tāpat atbildīga ir arī draudze un dievgaldnieks.

Kāpēc kristiešiem ir tik liels prieks pieredzēt Kristus patieso klātbūtni katru reizi, kad tie saņem Svēto Vakarēdienu? Daudzu cienītais un godātais agrīnās Baznīcas tēvs Hrisostoms saka:

“Šis noslēpums rada jums debesis zemes virsū. Steidzieties uz debesu vārtiem, jā, uz debesu debesīm un skatieties apkārt! Tad jūs redzēsiet lietas, par kurām stāstīts (tas ir, par Sakramentu), jo tas, kas debesu debesīs ir visdārgākais, to es jums rādīšu, ka tas ir zemes virsū. Jo pilīs vissvarīgākās nav sienas, ne arī zelta jumts, bet kunga miesa, kas sēž tronī; tā arī debesīs paša Kunga miesa ir vissvarīgākā, bet jums ļauts to redzēt zemes virsū. Jo es jums rādu nevis eņģeļus un erceņģeļus vai debesu debesis, bet Viņu, kurš ir viņu Kungs. Tagad jūs sapratīsiet, kā jūs varat redzēt zemes virsū to, kas ir visdārgākais no visa, kas ir debesīs. Jūs ne tikai redzēsiet, bet arī sataustīsiet, jūs ne tikai sataustīsiet, bet arī ēdīsiet, un pēc tā saņemšanas jūs atgriezīsieties mājās.”

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.