Skip to content
22. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

47. Kad mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?

  • Sākums
  • Krusts vs. Krustā sistais
  • e-raksti

Krusts vs. Krustā sistais

Hermanis Zasse

Krusta teoloģija pieder Rietumiem. Kā ikviena īsta teoloģija, tā sākas ar liturģiju. Šo liturģisko pirmsākumu saknes patiešām meklējamas Austrumos, taču drīzāk Sīrijas, nekā Grieķijas baznīcā. Vai to, ka Sīrijas baznīca labāk izprata Vecās Derības Evaņģēliju par Dieva Jēru, izskaidro šīs baznīcas ciešākā saistība ar Vecās Derības valodu un domāšanas veidu? Agnus Dei Romas misē aptuveni 700. gadā ieviesa pāvests, kuram bija sīriska izcelsme; “Dieva jēra” iekļaušana Gloria daļā arī nāk no Austrumiem.

Sīrijas baznīca atrodas netālu no Jeruzālemes, vietā, kur pilnīgi dabiski tiek pārdomāta mūsu Kunga nāve. Tur atradās Svēto kapeņu baznīca, ko bija cēlis Konstantīns un kurā bija izlietots tas, kas tika uzskatīts par svētā krusta relikvijām. Tā kļuva par visas kristīgās pasaules svētceļnieku mērķi un veicināja krusta pielūgšanu, kura izplatījās pa visu baznīcu. Rietumos tās centrs bija Romā, “Jeruzālemes svētā Krusta” baznīcā. Šī krusta pielūgšana joprojām ir daļa no Romas katoļu Lielās piektdienas liturģijas. Iespējams, ka to varētu dēvēt par vecāko krusta teoloģijas formu. Taču par būtisku viduslaiku Rietumu piētisma daļu kļuva variācija par krusta un tā relikviju pielūgšanu – krustā sistā pielūgšana.

Romas katoļu liturģijā Lielajai piektdienai joprojām ir iekļauti divi ievērojami korāļi par godu krustam – “Dziedi, mana mēle, par godības pilno kauju” (Pange lingua) un “Ķēnišķie karogi lepni plīv” (Vexilla regis prodeunt). Tie ir korāļi par godu krustam, nevis krustā sistajam. Venantius Fortunatus, kurš tos sarakstīja aptuveni 600. gadā, iedvesmoja tas apstāklis, ka imperators Justīns II tajā laikā bija dāvinājis krusta relikvijas franku karalienei Radegundei. “Dziedi, mana mēle” apdzied krustu kā trofeju un uzvaras zīmi (crucis trophaeum), uzrunājot to kā svēto paradīzes koku, kurš kļuvis par pestīšanas instrumentu. Šajā senbaznīcas domas izpausmē mēs, iespējams, varam saskatīt pat zināmu līdzību ar svēto koku kultu, kas tika praktizēts ģermāņu ciltīs:

Sola digna tu fuisti
Ferre pretium saeculi
Atque portum praeparare
Arca mundo naufrago
Quam sacer cruor perunxit
Fusus Agni corpore.

Tādā pašā veidā svētais koks tiek uzrunāts spēcīgajā uzvaras dziesmā “Ķēnišķie karogi lepni plīv”:

O crux, ave, spes unica,
Hoc passionis tempore
Auge piis iustitiam
Reisque dona veniam.

Pagāja ilgi 500 gadi, līdz augstajos viduslaikos tika dziedāts Salve, caput cruentatum (“Svētā galva, kas nu ievainota”), pagodinot krustā sisto.

Ja mēs pārdomājam krusta teoloģijas agrīnās izpausmes, mēs pārliecināmies, ka tās ir tipiski piemēri tam, ko Luters vēlāk nodēvēja par godības teoloģiju. Krusts ir tieša Dieva godības atklāsme pasaulē. Tas triumfējoši vada kristīgā imperatora uzvarošo armiju un kareivīgās baznīcas pūļus kaujā. Kā dēmoni reiz bēga no kusta zīmes, tā tagad arī Kristus ienaidnieki kritīs pie zemes, ieraugot imperatora karogus, uz kuriem attēlots krusts, vai relikviju šķirstu, kurā ievietots krusta gabaliņš. Kurš var pretoties šīs zīmes spēkam? Ar krusta zīmi uzvara allaž piederēs jums, jo tajā kļūst redzams Dieva spēks pasaulē.

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Lasi turpinājumu »

Tags: krusta teoloģija theologia crucis

Continue Reading

« Kā novērst atkrišanu no baznīcas pēc iesvētībām
Cilvēku tiesāšana pakļauta Dieva tiesai »

Ieskaties

Ne transsubstanciācija, ne konsubstanciācija, bet sakramentāla vienība
Pulcēšanās pasargājumam no ļauna
Skaidrojošā vārdnīca ticības jautājumos
Dažādi Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdu varianti

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “scwildflower, "par sekošanu" interesantas domas šeit https://www.ebaznica.lv/?p=3776 "par ziņas komentāriem epastā" - paldies par ierosinājumu, bet pagaidām aicinu ienākt e-BAZNĪCĀ…”
  • scwildflower9: “Es diemžēl tikai tagad atradu atbildi uz komentāru. Man neparādās epastā ziņas par komentāriem :/ Par sekošanu Kristum-esmu pieteikusies vairākās…”
  • gviclo: “Es domāju, tas ir dēļ Kristus vārdu interpretācijas un konkrētās baznīcas tradīcijas. Ar cieņu, gviclo”
  • Janis Karklins: “Tādēļ, katram no mums vajadzētu ņemt vērā, kas ir mūsu influenceris. Ja kāds sacīs – Es sekoju tikai Jēzum –…”
  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Krusta vārds – vienpusība un stulbums?
  • Krusta unikālā nozīme
  • To pie krusta iemīlešu [166]
  • Krusta mešana
  • Apmelots LELB arhibīskaps
  • Pilnīga Kristus krusta izpratne
  • Kristus pie krusta … manis dēļ
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Grēks ir atklāts Grēks ir atklāts
    • e-refleksijas

    Grēks ir atklāts

  • Patiesie kristieši ir sajaukti ar viltus kristiešiem Patiesie kristieši ir sajaukti ar viltus kristiešiem
    • e-apceres

    Patiesie kristieši ir sajaukti ar viltus kristiešiem

  • Kas ir "reliģija"? Kas ir “reliģija”?
    • e-refleksijas

    Kas ir “reliģija”?

  • Miesīgais pēcnācējs un pēcnācējs pēc apsolījuma Miesīgais pēcnācējs un pēcnācējs pēc apsolījuma
    • e-apceres

    Miesīgais pēcnācējs un pēcnācējs pēc apsolījuma

  • Papildinājums Jāņa evaņģēlija komentāriem Papildinājums Jāņa evaņģēlija komentāriem
    • e-ziņas

    Papildinājums Jāņa evaņģēlija komentāriem

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.34:6
    Kas Viņu uzlūko un Viņam pieskrien (tuvojās priecīgi), to vaigs netaps kaunā.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021