Ieskaties

8 komentāri par “Kā novērst atkrišanu no baznīcas pēc iesvētībām

  1. moritz, vienmēr jāpatur prātā kāds ir iesvētību iemesls… parasti tas taču ir: laulības baznīcā vai bērniņa kristīšana

  2. man tikai jautaajums: a kaa ar ticiibu un t.s.palikshanu kristuu liidz iesveetei? kas mainaas peec iesveetes, ka tas atbiriens kljuust tik aktuaals?

  3. Stāv rakstīts:

    …ticība nāk no sludināšanas.. [Rom.10:17]

    Kristus runāja līdzībā:

    Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda. Un cita krita uz akmeni, uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. Bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus. [Lk.8:5-8]

  4. Šopavasar biju iecerējis uz viena krietna ķiršu koka stumbra uzpotēt cita ķiršu koka, kam saldākas, lielākas un skaistākas ogas, zarus. Ziniet, visi zari nokalta! Atkrita!
    ES biju iedomājies, ka VAIRĀK zaru ar saldām ogām būs ĻOTI LABA LIETA uz šī veselīgā stumbra, kam ogas – ne visai…
    Par cik pati potēšanas CEREMONIJA ne ar ko neatšķīrās no citkārt veiktajām un līdšinējais veiksmes procents bija apmēram 70, esmu neziņā par neveiksmes iemesliem. Kur bija problēma STUMBRĀ, vai POTZAROS?

  5. Ja nopietni – attiecināt jēdzienus “atkrišana” un “nepalikšana Kristū” uz indivīdiem, kuri pēc iesvētībām neparādās baznīcā – tas nav korekti.

    “Atkrist no ticības” nozīmē apgrēkoties pret Svēto Garu, jo atkrist var tikai tad, ja esi bijis savienots. Piemēram, ja kāds ir nosviedis zemē pie afišu staba kādu afišu, neviens taču neteiks, ka tā ir atkritusi no staba. Tā nekad nav bijusi pielīmēta! Tā ir kaut kādu apstākļu dēļ NEJAUŠI tur nokļuvusi.

    Ja kādi sūdzas par MASVEIDA atkrišanu no draudzes, tad viņi vienlaicīgi ar to sniedz liecību par konkrētās draudzes mācitāju kā par lielu nejēgu. Var domāt, ka šāds mācītājs vairāk domā par atskaišu cipariem, kā arī nav spējīgs saprast savā ietekmes sfērā nonākušo cilvēku garīgo stāvokli.

    Šādi mācītāji neapjēdz, cik lielu ļaunumu tie nodara. Nekas, ellē viņiem to pateiks.

  6. regulāri saņemt šo barību dievkalpojumā

    Apskaužu tos, kam tas ir iespējams. Cik es esmu bijis dievkalpojumos, mana galvenā rūpe ir bijusi neaizmigt sprediķa laikā un nepalaist garām tās reizes, kad vajag celties kājās. Un tad vēl es bieži vēroju dekorācijas un pie sevis nemitīgi domāju, dēļ kam luterāņu baznīcā vajadzīga tā ņemšanās ar krāsām. Piedalīšanās šajos daudzo auduma gabalu mainīšanas un kopšanas pasākumos nožēlojamo iespaidu ar katru reizi pastiprina. Nu, jā, un tad vēl tas stindzinošais aukstums…
    Pateicīgs esmu tiem diviem mācītājiem, ko sastapu nejauši un kuri man ieteica izlasīt Valtera “Bauslība un Evaņģēlijs”un Millera “Kristīgā dogmatika”.
    Domājot par savu draudzi parasti ļoti sakreņķējos un sirdsmieru atgūt man palīdzēja tas, ka domās iztēlojos, kā ar troksni no ārpuses aizcērtu baznīcas durvis. Uz reiz kļuva vieglāk.

  7. Kā novērst atkrišanu no baznīcas pēc iesvētībām ?

    Man ir divas, savstarpēji pakārtotas atbildes.
    1- Mācītājiem ir jāuzmanās pieņemt draudzē indivīdus , kas nav kristieši.
    2- Ja grib panākt. lai PĒC IESVĒTĪBĀM nenotiktu kaut kas tāds, kas nav pieņemams, IESVĒTĪBAS VISPĀR NEVAJAG RĪKOT. Nekāds posts neradīsies, tikai ietaupīsies draudzes finases. Pieņemu, ka Dievs vēlas, lai mēs saprastu, ka šī cilvēku sadomātā ceremonija tiktu atmesta.

Atbildēt