Skip to content
31. janvāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

222. Ko nozīmē, ka Draudze ir pastāvīga?

  • Sākums
  • Cilvēku tiesāšana pakļauta Dieva tiesai
  • e-raksti

Cilvēku tiesāšana pakļauta Dieva tiesai

Reinhards Slenczka

“Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, — un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš balķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” [Mt.7:1-5]

Cilvēku tiesāšana pakļauta Dieva tiesai


Kunga aizliegums “netiesājiet” ir tikpat skaidrs, cik obligāts. Arī vārda “tiesāt” nozīmi nedrīkst vājināt; jo tiesāt nenozīmē vienīgi “novērtēt”, šis jēdziens ietver sevī arī tādas nozīmes kā nodarījumam atbilstošu sodu un atmaksu. Šajā ziņā šie vārdi ir pilnīgā saskaņā ar aizliegumu ļaunu atdarīt ar ļaunu Mt.5:38-42. Šeit ir runa — kā to uzsver tēlainie vārdi par balķi un skabargu acī — par “brāli” Debesu Tēva sadraudzē, to nevar nepamanīt, it īpaši turpmākajos vārdos, kur ar aizliegumu — nedot suņiem svētumu un nemest savas pērles cūkām priekšā (7,6) — tiek vilktas asas robežas, kas jāievēro draudzei.

Izšķirošs nav vienīgi aizliegums tiesāt, bet gan norādījums uz Dieva tiesu: “..lai jūs netopat tiesāti”, tātad, lai jūs netiesātu Dievs. Tādējādi mēs šeit saredzam — tāpat kā agrāk — cēloņsakarību starp to, kas mums jādara resp. nav jādara, un to, ko atbilstoši darīs Dievs. Paralēlajā tekstā Lk.6:36-42 tas izklāstīts vairākkārt.

Kristus mācekļiem aizliegtā atmaksa tiek saglabāta Dieva tiesai, un tai pakļauti bez izņēmuma visi cilvēki (2.Kor.5:10; Rom.14:10; Ap.d.10:42; 17:31; Mt.25:31-46; Jņ.1:9 u.c.). Uz šo sagaidāmo Dieva tiesu attiecas Evaņģēlija kā priecīgās vēsts sludināšana, kas aicina uz atgriešanos un izglābšanu no šīs tiesas (Mk.1:14). Tādēļ arī Dieva valstība vienmēr nozīmē Dieva tiesu un izglābšanos no šīs tiesas ticībā uz Jēzu Kristu, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku (Jņ.1:29 u.t.).

Tā ir skaidrs, ka ar šiem bieži pārprastajiem vārdiem nekādā ziņā nav atcelta taisnības un netaisnības, patiesības un maldu atšķiršana vai ka tā būtu nosaukta par kaut ko nesvarīgu. Tieši otrādi, ir sacīts, ka Dievs pats kā soģis šo taisnību ieviesīs un īstenos kā algu un sodu, kad nāks Viņa valstība un notiks Viņa griba debesīs un virs zemes. No tā — un tas ir svarīgi — nav izslēgts neviens no mums. Un vēl: no neapstrīdamā Dieva vārda pazīstot nemainīgi spēkā esošo Dieva tiesas mērauklu, ko satur Viņa baušļi, mums jāzina, ka tā tāpat attiecas uz mums un tiks mums piemērota.

Par sakāmvārdu kļuvušais salīdzinājums par skabargu, ko saskata brāļa acī, un baļķi, kuru savā acī nepamana un ar kuru taču vispār īsti nemaz nevar redzēt, savā groteskajā pārspīlējumā mums atklāj to, ko mēs sevī ieraudzīt nevaram vai negribam. Par “liekuli”, grieķiski “hipokritu”, Kungs nopeļ to, kas izsaka nosodošu spriedumu par savu brāli, neredzēdams, ka pats ir nosodāms ar šo pašu spriedumu. Tādēļ perikope par Jēzu un laulības pārkāpēju Jņ.8:3-11 ar Kunga vārdiem — “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu”(Jņ.8:7) — ir uzskatāms piemērs. Šajā atklātajā laulības pārkāpumā netiek apstrīdēts tas, ka sestā baušļa pārkāpšanas apsūdzība ir pamatota, kā arī netiek atcelts briesmīgais Mozus bauslības likums par nomētāšanu ar akmeņiem. Jēzus šeit parāda kaut ko citu: kas pats pakļauts Dieva tiesāšanai, nevar tiesāt Dieva vārdā. Šīs pašas perikopes nobeigums norāda uz piedošanu ar izglābšanos no Dieva tiesas, kad Jēzus saka sievietei: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jņ.8:11).

Tāpēc ka šajā laikā notikusī grēku piedošana ir spēkā mūžībā, kristīgajai draudzei nav ne tiesību, ne pilnvaru jau tagad Dieva vietā spriest beigu tiesu. Tādējādi šis aizliegums tiesāt mūs ved atpakaļ pie Tēvreizes piektā lūguma, kurā mūsu Dieva priekšā nodarīto grēku piedošana padarīta atkarīga no grēku piedošanas savam tuvākajam, kas mums nodarījis netaisnību.

Šo skaidro vārdu viegli var pārvērst par aklu vienaldzību, ar kuru var arī izvairīties no daudziem konfliktiem vai kura beidzot ved pie tā, ka tiek attaisnots nevis grēcinieks, bet gan grēks. Taču tad parasti atstāj neievērotu Dieva baušļu skaidro mērauklu un nākošās Dieva tiesas neizbēgamo stingrību. Bet tas savukārt ved pie tā, ka tiek pazaudēta žēlastība un izglābšana no tiesas, kas mums tiek dāvāta tāpēc, ka Kristus cietis un miris par mums — it kā mums būtu tiesības un iespējas ar klusēšanu atcelt šo tiesu vai no tās izvairīties.

Paralēlajam tekstam Lk.6:36-42 par virsrakstu kalpo tēze: “Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs”. Dieva žēlsirdība un apžēlošanās pēc Bībeles liecības nekādā ziņā nav pretstats tiesai un sodam, tās cēlonis drīzāk ir tiesas un soda zināšana. Jēzus Kristus, kas mums saka: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti”, ir tas, kas par mums ir notiesāts. Kā mēs visi bez izņēmuma dzīvojam, izglābti no tiesas ikdienas grēku piedošanā, tā mums arī citi Jēzus Kristus vārdā jāaicina — un mēs drīkstam to darīt — ,raugoties uz nākošo tiesu, nožēlot grēkus, atgriezties un saņemt grēku piedošanu. To nedarīt vai nesaskatīt grēka realitāti, neievērot to vai izskaistināt nenozīmētu neko citu kā grēcinieku bez mīlestības un bez žēlastības nodot Dieva tiesai.

Dieva mīlestība Jēzū Kristū ir mīlestība uz grēcinieku, kas pakļauts Dieva dusmu tiesai. No šīs Dieva mīlestības izaugošā kristīgā mīlestība tādēļ vērsta uz šīs izglābšanas no tiesas saņemšanu un tālāk sniegšanu. Tieši tā arī izpaužas jaunā Kristus bauslība: “Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsiet Kristus likumu” (Gal.6:2; sal. Jņ.3:34-35; 1.Jņ.2:8; 3:23; 4:21).

    Kungs, Debesu Tēvs, Tu esi soģis, un ar savu vārdu Tu māci mums, kā Tu tiesā un izglāb.

    Kungs, ļauj mums atzīt un saprast, kas mūs šķir no Tevis, un piedodot atklāj mums un saviem ļaudīm atgriešanās ceļu, gaidot to dienu, kurā nāks Tava valstība, lai mēs nesam viens otra nastas un tā izpildām Kristus likumu (Gal.6:2).

    “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!” (Lk.18:13). Āmen.

Tags: Dieva mīlestība Dieva tiesa Jēzus Kalna sprediķis Kristus mācekļi Kunga aizliegums

Continue Reading

« Krusts vs. Krustā sistais
Kas ir nolādēts? »
                       

Ieskaties

Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju
Dieva vārds - Svētie Raksti
Reliģiju skaits pasaulē
Par Kristus brīnišķīgo aizbildniecības darbu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Jēzus mirušo valstībā Jēzus mirušo valstībā
    • e-refleksijas

    Jēzus mirušo valstībā

  • Dzīvības koks Dzīvības koks
    • e-apceres

    Dzīvības koks

  • Svētais Gars mājo svētajos Svētais Gars mājo svētajos
    • e-refleksijas

    Svētais Gars mājo svētajos

  • Klusi un nemanāmi Klusi un nemanāmi
    • e-sprediķi

    Klusi un nemanāmi

  • Vai ir evaņģēliski iet pie bikts? Vai ir evaņģēliski iet pie bikts?
    • e-refleksijas

    Vai ir evaņģēliski iet pie bikts?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Bībele nevēlas nobaidīt cilvēkus
  • Ko Dieva vārds saka par pēdējo tiesu
  • Cilvēku tiesāšana un Dieva tiesa
  • Bērnu nedrīkst saukt Mesija
  • Pēdējā tiesa
  • Viena diena Kalvina dzīvē
  • Kas tiks tiesāts?

Pēdējie komentāri

  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”
  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”
  • talyc: “Jeb līdzīgi, kur divi pagāni savā starpā spriež tā: 1.,,paldies-dievam, ka Dieva nav, jo ja..." 2. ,,jā, jo ja Dievs…”

RSS e – POLEMIKA

  • Chat GPT
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Par zemes plakanumu

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.102:28
    Tu (mans Dievs) palieci tas pats, un tavi gadi nebeigsies.

ilustrētā baznīca

Jēzus un laiks
Jēzus un laiks

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....