Pēdējā tiesa

Kristus otrajai atnākšanai un mirušo augšāmcelšanās notikumam nekavējoties sekos pēdējā tiesa (Mt.25:31-32: “Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, [..] tad Viņš sēdēs uz sava godības krēsla un visas tautas būs sapulcētas Viņa priekšā”). Šī tūlītējā saistība starp Kristus otro atnākšanu, vispārējo augšāmcelšanos un pastaro tiesu izslēdz tūkstošgadu miera valstības iespēju, jo, runājot par pēdējām lietām atklāti pasludinot (doktrinālais pamats), Raksti nepieļauj hiliasma mācību par Kristus valdīšanu uz zemes.

Tiks tiesāti visu cilvēki bez izņēmuma, gan dievbijīgie, gan bezdievji (2.Kor.5:10; Rom.14:10), gan dzīvie, gan mirušie (Ap.d.10:42), kā arī ļaunie eņģeļi (2.Pēt.2:4; Jūd.6). Kristus tiesas pamats, kā to nepārprotami apliecina Raksti, būs Viņa paša atklātā patiesība, Dieva Vārds (Rom.2:16; Jņ.12:48; Atkl.20:12). Tiesas norma būs cilvēku darbi (2.Kor.5:10; Mt.25:35-45). Taču taisnie tiks tiesāti vienīgi pēc viņu labajiem darbiem, jo viņu ļaunie darbi jeb grēki ir “iemesti jūras dziļumos” (Mih.7:19) jeb piedoti.

Kad Svētie Raksti, no vienas puses, pasludina, ka tiks tiesāti visi cilvēki (2.Kor.5:10; Rom.14:10: “mēs,” tas ir, ticīgie), bet, no otras, ka tie, kuri tic Kristum, nenāks tiesā (Jņ.5:24), šī šķietamā pretruna ir tā pati senā pretruna starp bauslību un Evaņģēliju. Saskaņā ar bauslību, visiem cilvēkiem ir jāstājas Kristus tiesas troņa priekšā. Saskaņā ar Evaņģēliju, ticīgie nenāks tiesā. Tādēļ ticīgo stāšanās Dieva tiesas troņa priekšā nebeidzas ar soda sprieduma pasludināšanu, jo viņu grēki ir piedoti ticībā Kristum (Mt.25:34).

Gerhards pamatoti norāda, ka arī eshatoloģiskās mācības par Kristu ir gan bauslība, gan Evaņģēlijs, un ka arī šajā gadījumā bauslība brīdina un piekodina visus kristiešus, cik tālu tie ir miesā (2.Kor.5:10; Rom.14:10), savukārt Evaņģēlijs sniedz viņiem mierinājumu bailēs un šaubās (Lk.21:28). Luters apgalvo:

“Tiesa attiecas uz ticīgajiem tikpat daudz kā uz svētajiem eņģeļiem. Visi ticīgie no šīs dzīves bez tiesas ieies debesu valstībā un pat būs par tiesnešiem citiem.”

Šis apgalvojums ir pareizs, jo Kristus nepārprotami pasludina, ka pirms tiesas sākuma taisnie tiks nošķirti no netaisnajiem (Mt.25:32-33).

Saskaņā ar Rakstiem, pēdējā tiesa nav kāds ilgstošs process, bet gan acumirklīgs notikums (Mt.24:27; Lk.17:24). Tā notiek momentāni, acumirklīgi (1.Kor.15:51-52).

Raksti skaidri māca, ka taisnie tiesās pasauli kopā ar Kristu (1.Kor.6:2-4). Viņi tiesās pasauli un ļaunos eņģeļus, jo viņi līdzdarbojas Kristus lēmumu pieņemšanā un atbalsta Viņa spriedumu (asesori, [tiesas] piesēdētāji). Šis augstajam godam, kuru Kristus viņiem piešķīris vienīgi no savas žēlastības, būtu jāpamudina spriest pareizu tiesu brāļu starpā jau šīs dzīves laikā (2.Kor.6:5).