:: e – BAZNICA ::

Cilvēku tiesāšana un Dieva tiesa

Tas, kas tika aplūkots šajā nodaļā, ir delikāta tematika, kam ir saskarsme ar jūtīgiem novadiem, bet arī ar dažādām prasībām. No vienas puses šeit sastopam raizes par “nosodījumiem” un “izslēgšanām”, bet otrā pusē rodam aicinājumu “enerģiski rīkoties” un ”panākt, dabūt cauri”. Taču kā viens tā otrs pamatojas uz mūsu, cilvēku, priekšstatiem, kas mūs mudina izvairīties no konfliktiem un saglabāt sadraudzību, pat tad, ja arī mēs visai labi zinām, cik bieži un cik viegli ikdienas dzīvē rodas grūti pārvaramas plaisas starp cilvēkiem.

Tieši ņemot vērā šādu elementāru pieredzi un vajadzības, ir svarīgi norādīt uz tiem pamatiem, kas draudzei ir saistoši tādēļ, ka tā ar to palīdzību ir saistīta garīgi. Taču bez izpratnes par Dieva vārda un cilvēku vārda atšķiršanu tāda atgriešanās vispār nav iespējama. Bet tad arī vairs nav iespējams atšķirt cilvēku tiesāšanu no Dieva tiesas – tāpēc ka tad jau, galu galā, arī evaņģēlijs vairs netiek saprasts kā priecīgā vēsts par izglābšanu no Dieva tiesas, un tāpēc ka Dieva bauslībā vairs netiek saskatīta nemainīgā mēraukla darbu vērtēšanai šajā tiesā un grēku atzīšanai, lai atgrieztos un saņemtu piedošanu. Ja kristīgā draudze ir tikai kāda tradicionāla biedrība bet nav vairs izraudzītā Dieva tauta, ko Viņš sapulcējis no visām pasaules tautām, tad šo lauku pārvalda cilvēku konformitātes un kompromisa principi. Tad arī lēmumi tiek pieņemti, vadoties tikai pēc cilvēku simpātijām un antipātijām, un šādi lēmumi mēdz būt nepielūdzami, jo šeit nav vietas piedošanai un atgriešanās iespējai. Kas raugās uz Dieva tiesu, tas no evaņģēlija zina, ka šajā laikā runa ir par grēcinieka izglābšanu no tiesas un ka uz to ir vērsts katrs brālīgs pamudinājums un baznīcas lēmums. Kas uzlūko draudzi šādā skatījumā – paturot prātā tās misiju beigu laika perspektīvā – tas atzīs arī savu atbildību attiecībā uz Dieva vārdu, to, ka kalpojot Dieva vārdam, runa nav par cilvēku tiesāšanu, bet gan par izglābšanu no Dieva tiesas. Tāda garīga atziņa pārvar taktiskuma diktētu cilvēka izturēšanos, kad svarīgākais ir cieņa cilvēku acīs, nevis viņa rīcība Dieva vaiga priekšā.