Ko Jēzus saka par Sevi

Mūsu Kungs un Pestītājs ir kādreiz par sevi izteicies tik neparasti, ka evaņģēlisti nemaz nav varējuši to kaut kādā veidā saprast un, nevarēdami saprast, arī bieži vien to palaiduši garām. Un tikai Jēzus mīļais māceklis Jānis, kaut kā būdams Jēzum vistuvāk, ieklausīdamies un iedziļinādamies, ir spējis ne vien saklausīt ko Jēzus par sevi ir teicis, bet arī saprast tik tālu un tik daudz, ka varējis mums savā evaņģēlija šos vārdus nodot tālāk, lai arī mēs tos varam pārdomāt un saprast.

Šodien mūsu pārdomām vieni no Jēzus septiņiem ES ESMU vārdiem, kur viņš par sevi izsakās neparastā veidā, sevi kaut kādā veidā apzīmēdams un apliecinādams ar kādu noslēpumu un reizē ar kādu brīnišķīgu dāvanu.

Mēs lasām Jāņa evaņģēlijā sestajā nodaļā tos vārdus, kur Viņš saka: ES ESMU dzīvības maize.

Mazliet vēlāk astotajā nodaļā Viņš sevi sauc par pasaules gaismu, sacīdams: ES ESMU pasaules gaisma, ja kas seko man tas patiesi nestaigās tumsībā.

Desmitajā nodaļā ir divi šādi vārdi, kurus mēs šīs dienas evaņģēlijā pa daļai redzam kopā, kur Viņš saka: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm, kas caur mani ieiet tas tiks izglābts.

Mazliet vēlāk Viņš arī papildina sacīdams: ES ESMU labais gans, kas atdot savu dzīvību par savām avīm.

Vienpadsmitajā nodaļā mēs lasām Viņš saka: ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība, kas tic uz mani tas dzīvos jebšu tas būtu miris un kas dzīvo un tic uz mani, tas nemirs nemūžam.

Četrpadsmitajā nodaļā savukārt Viņš saka par sevi: ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība, neviens nevar nākt pie Tēva kā vien caur mani.

Un pēdējie no šiem vārdiem ir atrodami piecpadsmitajā nodaļā, kur Viņš saka: ES ESMU vīna koks, jūs tie zari, ja kas paliek manī un es viņā tas nesīs daudz augļus, jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt.

Visi šie vārdi mums atklāj kaut ko ļoti būtisku par mūsu Pestītāju. Protams viņi nav parasti vārdi, viņi kaut kādā veidā atver mums skatījumu uz lielajiem debesu valstības noslēpumiem, kas nav ar cilvēcisko prātu aptverami un saprotami.

Šodien galvenais vārds, ko Viņš uz mums runā ir ES ESMU durvis, kas ved pie avīm, kas caur mani ieiet tas tiks izglābts, viņš ieies un izies un atradīs ganības.

Šie varbūt ir vieni no nesaprotamākajiem vārdiem šo ES ESMU vārdu starpā, kur Jēzus sevi apliecinādams sevi sauc īpašā veidā, jo šeit ir tā, ka divi tēli itin kā kopā savijušies. Mēs redzam vienā teikumā Viņš norāda sevi kā durvis pie avīm, pa šīm durvīm ieiet avju gans, un vārtu sargs viņam atver, tad Viņš saka ES ESMU šīs durvis, mazliet vēlāk Viņš saka, ES ESMU arī šis gans, tāpēc varbūt šie vārdi mums ir grūti saprotami, bet visi šie ES ESMU vārdi, kur Jēzus apliecina ir skatāmi, lai gan visi kopā tomēr arī katrs atsevišķi, jo tad viņi ir labāk saprotami.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]