:: e – BAZNICA ::

Nemieri un pacifisms

Daži radikāļi savās programmās iekļāvuši pacifismu. Izvairīšanos no kara dienesta viņi uzskata par karadarbības ierobežošanas līdzekli.

Saskaņā ar Bībeli, Dievs laicīgai varai ir devis zobenu, un tajā pašā laikā arī autoritāti pavēlēt pavalstniekiem to lietot. Kristīgā ticība neietver uzskatu, ka ieroči un militārais dienests ir paši ar sevi ļaunums. Tiesa, kristieši vēlas dzīvot mierā ar visiem cilvēkiem, bet tas ir cits jautājums.

Jautājums par zobena varu ir jāskata pavisam savādāk. Dievs ir devis laicīgai valdībai zobenu šajā ļaunajā pasaulē, lai Viņš ar tā palīdzību novērstu ļaunuma dumpošanos. Dievs vēlas, lai visas sabiedrības labā laicīgās valdības zobens būtu vērsts pret ļaundariem.

Valsts aizsardzība arī ir zobena varas lietošana. Ļoti ātri iestātos anarhija, ja valstī nebūtu armijas, policijas, likumu un sodu. Tā iemels ir cilvēka samaitātība. Karus neizraisa armija un ieroči, bet gan cilvēki.

Saskaņa ar Bībeli uz zemes nekad nebūs ticīgo valstība. Tieši otrādi, neticīgie vienmēr būs vairākums. Turklāt, pieredze rāda, ka mēs pat nevaram paļauties uz “ticīgo” miera centieniem, jo visos joprojām mīt vecais Ādams.

Pēteris patvaļīgi pacēla zobenu pret laicīgo valdību. Jēzus viņam sacīja: “Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” [Mt.26:52] Kādēļ mēs nejautājam: No kāda zobena aizietu bojā nemiernieks Pēteris? Protams, no valdības zobena.

Tādējādi, arī apustuli Jēzus nostāda kā pakļautu laicīgai valdībai un tās zobenam. (Šeit būtu lieti aizdomāties par Romas katoļu baznīcas alkām pēc laicīgās varas.) Jēzus nevis atņem laicīgai valdībai zobenu, bet gan to atstāj tās varā.