Klausīties publiski sludināto vārdu

Noklausies šo e-publikāciju

“Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.” [Jņ.1:6-7]

Jānis Kristītājs ir Dieva sūtīts, lai liecinātu par gaismu, tā ka ar viņa palīdzību visi nāktu pie ticības. Jo pārkristītāji un viņiem līdzīgi nekrietni, indes pilni jūsmotāji apgalvo un sauc: Gars, Gars ir tas, kam visas lietas jāpaveic! Kāda gan nozīme klausīties publiski sludināto vārdu un paļauties uz to, itin kā šis pasludinājums būtu ceļš un līdzeklis, kas ļauj mums nākt pie ticības un saņemt Garu, ja vārdi taču ir tikai uzrakstīti ar tinti uz papīra, bet tas, kas pasacīts, ātri izskan, apklust un beidzas?

Jūs bieži dzirdat tādas runas, taču ir nepieciešams, lai jūs būtu no tām brīdināti. Tādi jūsmotāji zobgalīgi zaimo svētīgo Dieva vārdu, kuru apliecināt pats Dievs ir sūtījis Jāni Kristītāju – itin kā Jānis būtu kāds dīvainis, kura liecība nevienam nav vajadzīga.

Taču evaņģēlists slavē Jāni Kristītāju un saka, ka bez viņa amata nebūtu iespējams iztikt. Jo Jānis Kristītājs liecina pat Kristu un norāda uz Viņu, patieso dzīvību un gaismu, kas apgaismo visus cilvēkus.

Tas parāda, ka publiski sludinātais vārds kalpo, lai ļaudis nāktu pie ticības un iemantotu Svēto Garu. Jo Dievs ir izlēmis, ka neviens nevar un nespēj ticēt, nedz iemantot Svēto Garu bez Evaņģēlija, kas tiek mācīts jeb sludināts ar mutisku vārdu. To parāda jūdu un pagānu vēstures pieredze.

Tāpat to apliecina arī Svētie Raksti. Pāvils (Rom.10:17) saka: “..Ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana – no Kristus pavēles.” Apustulis (Gal.3:2) saka: “Vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?” Apustuļu darbos (10:43-44) lasām: ““Par Viņu [Kristu] liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.” Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.” Tādēļ arī Evaņģēlijs tiek saukts par žēlastības, miera, dzīvības un pestīšanas vārdu.