Skip to content
2. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

150. Ko Dievs ir darījis zināmu par Viņa personu darbiem?

  • Sākums
  • Kā pareizi lūgt
  • e-raksti

Kā pareizi lūgt

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

“Un, kad jūs Dievu lūdzat, tad nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un, ielu stūros stāvēdami, Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.” [Mt.6:5-8]

Kā pareizi lūgt


Kunga norādījums mācekļiem par lūgšanu vispirms pievēršas jautājumam, kā pareizi lūgt, un tas šeit attiecas uz lūgšanas vietu (5. un 6. p.) un formu (7. un 8. p.). Tam sekojošā Tēvreize māca lūgšanas saturu, tātad to, kas pareizi jālūdz. Pašsaprotams priekšnoteikums kā mīlestības dāvanām, tā arī lūgšanai ir vingrināšanās. Tiek uzrunāti lūdzēji, un lūgšanu piekopj gan jūdi, gan pagāni, gan kristieši. Nav nosacīta kāda noteikta lūgšanas forma un stāja. Bībeles piemēri un izteicieni rāda, kā lūgšana ietver visas sirds domas, jūtas un vārdus un kā tie lūgšanā tiek atklāti. Lūgšanā cilvēks izsaka sevi Dieva priekšā, un tas viņam nav vienīgi pienākums, tas viņam ir arī nepieciešami vajadzīgs. Tādēļ lūgšanu visnotaļ varētu apzīmēt arī par cilvēka pamatvajadzību, kuras saturs ir tas, kas cilvēku iekšēji saviļņo. Tā arī Bībelē lūgšanu — neatkarīgi no tā, vai tā notiek balsī vai klusu — var apzīmēt kā “manas sirds domas Tavā priekšā” (Ps.19:15; sal. 1.Moz.24:12-14 ar 45.p.). Lūgšana tātad ir tieša kopība ar Dievu, un tādēļ šeit arī notiek izšķiršanās par pareizo kopību ar patieso Dievu un tiek pārbaudīts mūsu sirds patiesums tajā, ko mēs sakām un darām. Lūgšana tādējādi ir nedalāmi saistīta ar cilvēka apziņas un dzīvības centru; tas nav nekāds izolēts rituāls, bet gan šeit var redzēt, kas ir cilvēks un kas ir viņa Dievs.

Bet kas kristīgā lūgšanā ir atšķirīgais un īpašais, kas nosaka tās vietu, formu un tad arī saturu?

Šeit četros pantos mēs trīs reizes atrodam šo īpašo: “tavs Tēvs”, “jūsu Tēvs” (6,8) un tālāk “mūsu Tēvs”. Lūgšana, kādu to Dieva Dēls māca saviem mācekļiem, balstās uz to, ka Dievs ir mūsu Tēvs un mēs esam Viņa bērni, ka mēs ar Gara dāvanu esam tik cieši saistīti ar Dievu, kā to izsaka šeit lietotie vietniekvārdi. No šīs bērnu kopības ar Tēvu secināms, ka lūgšanas pamatojumam Jaunajā Derībā vienmēr ir pavēles forma: jums jālūdz! (sal. Mt.7:7-11; Lk.18:1-8; Mt.26:41; Ef.6:18; 1.Tes.5:17 u.c.); šeit gūstama arī droša pārliecība par uzklausīšanu. Lūgšana tātad nenāk kā atbilde vai pacelšanās pie Dieva, bet gan tā nāk no Viņa pie mums. Tas ir Dieva Gars, kas palīdz mūsu vājumam, Gars, kas iestājas par mums un aizstāv mūs Dieva priekšā: “Jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām” (Rom.8,26). Tā kristīgajā lūgšanā cilvēka darbība ir Dieva dāvana, sadraudzības ar Dievu izpausme un īstenošana caur Jēzu Kristu Svētajā Garā.

Nav grūti saskatīt, kā bez šī pamata lūgšana pārvēršas sarunā pašam ar sevi, pašapcerē un tad arī ļoti viegli pašapmierinātībā. Es nostājas pats pret sevi, citiem cilvēkiem un tad arī pret Dievu. Tā ir tā smalkā liekulība, kurā dievbijība patīk pati sev, kura var izpausties sabiedrībā, uzstājoties publiski, runās un žestos, kas būtībā nav vērsti uz Dievu, bet uz cilvēkiem. Bet šāda lūgšana tās dziļākajā būtībā ir bezdievīga, un šis Kunga vārds nozīmē svētīgu lūgšanas pārbaudi gan attiecībā uz kristīgās draudzes dievkalpojumu, gan uz individuālu lūgšanas praksi — tad, ja panākumus pie cilvēkiem uzskata par atalgojumu. Cik daudzas dievkalpojumu lūgšanas aprobežojas ar draudzes uzrunāšanu, neapvienojot un neaizstāvot draudzi lūgšanā Dieva priekšā? Cik gan bieži pamācībās un vingrināšanā gaidām panākumus sevis pašu noskaņojumā un pieredzē, nedomājot par sadraudzību ar Dievu un par to, ka stāvam Viņa priekšā?

Ar norādi uz “[kluso] kambari” uzruna “jūs” mainās uz “tu”. Kopība lūgšanā ar to nav atcelta, bet parādās, ka tā pamatota Kunga vārdā, nevis cilvēku pieredzē. Noslēgtais kambaris bez logiem pēc Jes.26:20 sniedz iespēju nošķirties arī mājās un no ģimenes. Taču šī nošķiršanās nevēršas pret cilvēkiem, bet gan ir vērsta uz Dievu, Tēvu, kas ir apslēpts un redz apslēpto. Savdabīgi ir tas, ka tā nav Dieva klausīšanās un uzklausīšana, uz kuru vērsta cilvēka lūgšana, bet gan Viņa esamība un redzēšana apslēptajā, tātad tas, ka Dievs ir visur klātesošs, ka Viņš ir viszinošs (sal. Ps.139:1-5, 23-24). Atkal tātad tieši “[klusajā] kambarī” runa ir par visu cilvēku, kas nevar no Dieva aizbēgt un paslēpties, kaut arī viņš to dažkārt mēģina (1.Moz.3:7-11). Kas citiem cilvēkiem nav pieejams, ko mēs no viņiem un varbūt no mums pašiem gribam paslēpt, tas Dievam ir atklāts un redzams; to tāpēc arī drīkst Viņam izstāstīt, un tas arī mums jādara. Jo tad, ja izslēgta jebkura cilvēku atzinība un piekrišana, tad lūgšanā viss tiek vērsts uz atmaksu apsolītajā Debesu valstības svētlaimībā. Un tur, kur svētības apsolījumos šis apsolījums jau ir tagadnē, šī bērnu lūgšana pie Tēva var vienmēr būt tikai šīs svētības sekas, bet ne priekšnosacījums.

Beidzot tas 7 un 8 pantā nosaka Dieva bērnu lūgšanas atšķirīgo formu: lūgšana saskaņā ar Dieva Dēla norādījumiem nav nosacījums uzklausīšanai, bet gan uzklausīšanas apsolījums ir nosacījums lūgšanai (sal. Jņ.14:13 u.t.; 15:7; 16,:3-28; 1.Jņ.5:14 u.t.; 1.Pēt.5:7). Cēloņsakarība starp lūgšanu kā cilvēka darbību un uzklausīšanu kā atbilstošu Dieva darbību ir tātad atcelta nesaraujamajā Tēva un bērna kopībā. Tāpēc, ka mēs esam bērni, Tēvs mūs uzklausīs; jo Viņš taču pirms un pāri mūsu lūgumiem zina, kas mums vajadzīgs. Lūgšana, ko balsta šāda pārliecība, var būt īsa, un tai tādai jābūt, nepļāpājot, bez daudziem vārdiem. Tādēļ ir atgādināts Sal.māc.5:1: “Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu!” Sīr.7:15: “..un kad tu lūdz, nelieto daudz vārdu”, un 2.Moz.14:15: “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ‘Ko tu brēc uz mani?'” Uzklausīšana nav atkarīga no cilvēku vārdiem, bet gan pamatojas Dieva vārdā.

Zināms, Svētajos Rakstos rodami arī piemēri, kā sirds nemiers un nepacietība tiek izkratīta lūgšanā Dieva priekšā (1.Sam.1:9-16; 5.Moz.9:7-29), vai arī mūsu Kunga lūgšanas cīņa Ģetzemanes dārzā gaidāmās nāves priekšā (Mt.26:36-46; Mk.14:32-42; Lk.22:39-46; Jņ.12:27 u.t.; 18,1). Un bezpalīdzīgā atraitne pret netaisno tiesnesi pēc Jēzus norādījuma ir Viņa mācekļiem piemērs pamācībai un pamudināšanai, “ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lk.18:1-8). Bet tieši tās arī ir izredzēto tiesības pastāvēt uz Dieva apsolījuma piepildījumu: “Un Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz” (Lk.18:7-8).

Pie kristīgas lūgšanas beidzot pieder arī lūgšanas un aizlūgšanas amats (Ap.d.6:4; 1.Tim.2:1 u.t.; Rom.12:12; 1.Tes.5:17). Šajā uzdevumā un iespējās kristīgā draudze tās atbildībā pasaules priekšā ir neaizstājama.

Tādējādi lūgšana saskaņā ar Jēzus vārdiem un Viņa Vārdā Dieva Tēva mīlestībā nāk pie Viņa bērniem, un tā pastāv bērnu paļāvībā uz savu Tēvu. Lūgšanā tiek īstenota šī pamatus veidojošā Dieva bērnu sadraudzība ar Dievu un reizē arī šāda attieksme pret pasauli.

Mūsu teksta skaidrojumā palīdz Lutera norādes lūgšanai.

“Kādas lietas un īpašības pieder pie īstas lūgšanas .. proti .., ka to mums liek, pirmkārt, Dieva bauslis, kas ir nopietni pavēlējis, lai mēs Viņu lūdzam; tad Viņa apsolījums, kurā Viņš mums apsola, ka mūs uzklausīs; treškārt, ka mēs uzlūkojam savas vajadzības un savu postu, to, kas uz mums gulstas un mūs nospiež, un ka mēs to visu droši nesam un pēc Viņa baušļa un pavēles izkratām Viņa priekšā; ceturtkārt, ka mēs, paļaujoties uz tādu vārdu un tādu apsolījumu, īstā ticībā lūdzam, droši un nešauboties par to, ka Viņš grib mūs uzklausīt un mums palīdzēt un ka Kristus vārdā, caur kuru mūsu lūgšana Tēvam ir patīkama, un Viņa dēļ Viņš mums dos visu žēlastību un visu labu” (WA 32:415, 25-35).

“Bet kristiešu lūgšana, kas notiek ticībā uz Dieva apsolījumu un no sirds ceļ priekšā savas vajadzības un postu, ir viegla un neprasa pūļu. Jo ticība drīz pasaka, ko tā kāro, ar nopūtu, kas nāk no sirds, un ar vārdiem, kas to nevar ne aptvert, ne izrunāt, kā saka Pāvils: gars lūdz (sal.1.Kor.14:14-16; Rom.8:22-27). Un tāpēc ka viņš zina, ka Dievs viņu uzklausa, viņam nav ilgstoši tukši jāpļāpā.. Tāpēc vecie tēvi ir labi sacījuši, ka svarīgas nav daudzas, garas lūgšanas, viņi cildina īsās, pēkšņās lūgšanas, kad ar vienu vārdiņu vai pāri šiem vārdiem sūta nopūtu pret debesīm, un to var darīt bieži un daudz, kad lasa, raksta vai dara kādu citu darbu (WA 417:35-418:8).

    Tēvs debesīs, Jēzus vārdā mēs Tevi piesaucam, tāpēc ka Tu esi apsolījis mūs uzklausīt.

    “Mana sirds turas pie Tava vārda: ‘Meklējiet manu vaigu!’ Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.” — “Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu!” (Ps.27:8, 14). Āmen.

Tēmas: Jēzus Kalna sprediķis Pareiza lūgšana

Continue Reading

« Formulējiet savu nostāju attiecībā uz palikšanu Kristū
Pāvests Leo X: Exsurge Domine [II daļa] »
                       

Ieskaties

Jāņa evaņģēlija ievadvārdi
Dzīve ticībā
Iebildumi pret dievišķo monergismu atgriešanā
Komunistiskās kustības sākuma vēstures ekskurss

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ko Jēzus māca mums ar vārdu "mūsu"? Ko Jēzus māca mums ar vārdu “mūsu”?
    • e-mācība

    Ko Jēzus māca mums ar vārdu “mūsu”?

  • Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām
    • e-raksti

    Sociālistu un komunistu centieni ir pretrunā ar noteiktām kristietības doktrīnām

  • Palikt daudzšķautnainam Palikt daudzšķautnainam
    • e-refleksijas

    Palikt daudzšķautnainam

  • Dieva mīlestības darbs Dieva mīlestības darbs
    • e-refleksijas

    Dieva mīlestības darbs

  • Vieta, kurā tikai pārnakšņojam Vieta, kurā tikai pārnakšņojam
    • e-apceres

    Vieta, kurā tikai pārnakšņojam

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kā pareizi lūgt Dievu
  • Lūgšana
  • Kā vispareizāk lūgt Dievu
  • Pareizi lūgt
  • Ar lūgšanu starpniecību mēs tuvojamies ienaidniekiem
  • Kur un kad mēs varam lūgt?
  • Kas ir dabas dotās zināšanas par Dievu?

Pēdējie komentāri

  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”
  • Roberto: “Redzi, Patiesais-Taisnais, agrīnie Labās vēsts sludinātāji kristietību dēvēja par "ceļu" [Ap.d.9:2; 19:9, 23; 22:4; 24:14, 22] un "dzīvību" [Ap.d.5:20], un…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Fil.3:10-11
    Lai es atzīstu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un to līdz ciešanu ar Viņu un Viņam līdzīgs topu nāvē, vai jel varētu nākt pie tās augšāmcelšanās no miroņiem.

ilustrētā baznīca

Pasaulē dārgākā Jēzus glezna
Pasaulē dārgākā Jēzus glezna

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023