Debesbraukšana un grēcinieka taisnošana

Ar savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos atņēmis velnam, ellei un nāvei varu, Jēzus četrdesmit dienas pavadīja kopā ar saviem mācekļiem, runādams par Dieva valstību. Tad, “Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm” (Ap.d.1:9).

Ar šo debesbraukšanas notikumu Dieva Dēls atgriezās savā bijušajā godībā, un to Viņš darīja savā gan augšāmceltajā, bet vēl joprojām cilvēciskajā miesā. Tā piepildījās Vecās Derības apsolījumi, ka Cilvēka Dēlam tiks piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļausies visas tautas, un Viņa vara būs mūžīga, un neviens to nevarēs iznīcināt (Dan.7:14). Viņš sēdīsies pie Dieva labās rokas un Viņa ienaidnieki kļūs par pameslu Viņa kājām (Ps.110:1). Ar šo notikumu piepildās Dieva pestīšanas darbs jeb grēcinieku glābšana. Jēzus tagad ir Kungs, kura priekšā lokas visi ceļi gan debesis, gan virs zemes, gan pazemē, un Jēzus vārds tagad tiek teikts pāri visiem vārdiem (Fil.2:9-11). Viņš, kas bija nokāpis elles dziļumos un saņēmis velnu, viņa eņģeļus un nāvi gūstā, tagad ir uzkāpis debesu augstumos un dod dāvanas cilvēkiem (Ef.4:8-9). Jēzum tagad ir dota visa vara debesis un uz zemes. Pamatojoties šajā varā un spēkā, Viņš mācekļiem dod uzdevumu kristīt un mācīt visas tautas, darot tās par vienu Dieva tautu. Un Jēzus būs klātesošs savai tautai līdz pat pasaules galam (Mt.28:18-20). Viss Dieva pestīšanas darbs no sākuma līdz galam ir paša Dieva darbs. Tas, kurš cieš, mirst, augšāmceļas, uzkāpj debesis un sēž pie Tēva labās rokas jeb valda Dieva spēkā un izdala dāvanas, ir Jēzus.

Viņa pirmā un galvenā dāvana, kuru Jēzus dod no saviem godības augstumiem tātad ir Svētā Kristība. Tajā grēciniekam tiek dāvināts viss, ko Kristus ciezdams, mirdams un augšāmceldamies nopelnījis, proti, grēku piedošana un Viņa taisnība. Šo dāvanu Kristus dod caur Svēto Garu, un šīs dāvanas saturs ir Viņš pats. Svētais Gars nevarēja ātrāk nākt atklātībā, iekams Kristus nebija pabeidzis savu pestīšanas darbu. Tagad, kad tas ir piepildīts Kristus ar Gara palīdzību izdala dāvanas, proti – pats sevi. Tā Kristības ūdens ir pilns ar svētajām Kristus asinīm, kas šķīsta kristāmo grēcinieku no visiem grēkiem. Un Svētā Vakarēdiena maize ir Kristus miesa, kas par grēcinieku nāvē nodota, un kauss ir Viņa Svētās asinis, kas izlietas par cilvēka grēkiem. Šeit Jēzus ir klāt arī ar savu cilvēcisko dabu, jo Viņa miesa dalās ar Dievu visuresamībā (Ef.4:10). Tā Svētajā Garā, tas ir tur, kur tiek sludināts jeb sakramentos izdalīts Evaņģēlijs, Jēzus ir klātesošs saviem mazajiem un lielajiem mācekļiem līdz pat pasaules galam.

Ja Viņš nebūtu uzbraucis debesis un sēdies Dieva godības spēkā, mēs šīs dāvanas nevarētu saņemt, kā Viņš to jau agrāk norādīja saviem mācekļiem (Jņ.16:5-15). Tātad debesbraukšana ir loti nozīmīgs posms mūsu pestīšanā jeb taisnošanā. Glābt mūs no velna, grēka, elles un nāves spēj tikai tāds, kas dalās ar Dievu viņa visspēcībā, visuresamībā un mūžībā. Par to, ka mūsu Kungs Jēzus ir tieši tāds, liecina Viņa debesbraukšana. Viss šis fakts kopumā ir ietverts īsā senbaznīcas apliecībā: Kyrios Jesous Christos, t.i., “Jēzus Kristus ir Kungs”. Ar šiem vārdiem daudzi asinsliecinieki devās nāvē, apliecinādami, ka viņu Kungs tagad ir Kungs ari pār nāvi, un ka augšāmceltā Jēzus miesa tagad dalās ar Dievu Viņa mūžībā, kuru Svētais Gars ari viņiem dāvājis Svētajā Kristībā.