Jēzus ir upurējis pats Sevi par visiem kristiešiem

Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. [1.Pēt.3:18]

Te svētais Pēteris atkal mums attēlo Kungu Kristu par piemēru un arvien piemin Kristus ciešanas, lai mēs kopīgi sekotu šim piemēram, lai nevajadzētu ikvienai kārtai sniegt atsevišķu ainu.

Bet īstenībā viņš šeit saka: “Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris”, tas ir, Kristus ir nesis daudzus grēkus, bet nevis tā, ka Viņš mirtu par ikvienu grēku atsevišķi, bet gan vienreiz gandarījis par visiem grēkiem kopā. Ar to Viņš ir atcēlis visu to grēkus, kuri nāk pie Viņa un tic uz Viņu, tie nu, tāpat kā Viņš, ir brīvi no nāves.

”Taisnais par netaisnajiem” (viņš saka), it kā viņš teiktu: drīzāk ir jācieš mums, tāpēc ka mēs mirstam par taisno, kuram nav grēku, bet Viņš ir nomiris par netaisnajiem, mūsu grēku dēļ.
Lai jūs pievestu Dievam. 

Tas viss ir sacīts tādēļ, ka viņš māca Kristus ciešanu īpatnību, proti, ka Viņš nav miris sevis dēļ, bet lai mūs pievestu  Dievam.

Viņš ir upurējis pats sevi pie krusta par mums visiem, kuri tic uz Viņu. Bet tieši tur Viņš līdzi upurē arī mūs, lai visiem, kas tic uz Viņu, tāpat kā Viņam arī vajadzētu līdz ar Viņu tā ciest un tapt nonāvētiem pēc miesas. Tā Viņš ir stādījis priekšā Dievam mūs, kuri ir dzīvi garā un tomēr mirst miesā, kā viņš saka pēc tam. Tā mēs līdz ar Viņu esam viens upuris- kā mirst Viņš, tā pēc miesas mirstam arī mēs, kā Viņš dzīvo garīgi, tā arī mēs dzīvojam garā.  Nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.

Vārds “miesa”, tāpat kā “gars” ir ierasti vārdi Rakstos, un apustuļi parasti tos nostāda vienu pret otru. viedoklis nu ir tāds, ka Kristum caur Viņa ciešanām ir atņemta tā dzīvība, kas ir miesa un asinis, tāpat kā cilvēks zemes virsū, kuram ir miesa un asinis, kurš iet un stāv, ēd, dzer, guļ, ir nomodā, redz, dzird, satver un jūt un, īsāk sakot, tas ko dara miesa, kas ir iznīcīga, šādā dzīvē Kristus ir miris.

Tā ir izbeigusies līdz ar Viņu un Viņš nu ir iecelts citā dzīvībā un padarīts dzīvs pēc gara, devies garīgā un pārdabiskā dzīvē, kas ar sevi aptver pilnīgi visu dzīvību, kas Kristum tagad ir dvēselē un miesā, tā ka Viņam vairs nav dabiskas miesas, bet ir garīga miesa.