Skip to content
11. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

304. Kā Svētā kristība glābj mūs no nāves?

  • Sākums
  • Grēkā krišana un grēks
  • e-raksti

Grēkā krišana un grēks

Ilārs Plūme

Izpratne par grēka saistību ar grēkā krišanu kristīgajos rietumos un austrumos atšķiras. Rietumu baznīcas teoloģijā grēkā krišana un grēks ir atšķirīgi, bet vienlaicīgi arī dziļi saistīti jēdzieni. Tie abi attiecas uz deformētām cilvēces attiecībām ar Dievu, tomēr dažādos līmeņos.

grēkā krišana un grēks


Vārds “grēks” visaptverošā veidā apraksta  cilvēces pretošanos vai novēršanos no Dieva. Tādēļ, ka Dievs ir radīto būtņu esamības pamats un balsts, atteikšanās no Dieva galu galā ved nāvē. Savukārt jēdziens “grēkā krišana” attiecas uz sākotnējo grēku jeb pirmo cilvēka izdarīto grēku paradīzes dārzā. Šis sākotnējais jeb pirmatnējais grēks ir tik būtiski izmainījis cilvēka dzīvi, ka tagad ikviens cilvēks Dieva priekšā ir kritusi būtne, kas pelnījusi nāvi.

Austrumu baznīca (Jeruzalemes sinode, 1672.gads) uzsver, ka ikviens cilvēks pārmanto pirmā grēka radītās sekas, bet nepiedzimst kā grēcinieks. Tajā pašā laikā austrumu baznīca pieprasa kristīt bērnus, lai tie saņemtu iedzimtā grēka piedošanu. Tādējādi, nošķirot grēku no iedzimtā grēka, austrumu baznīca gan atvieglo grēka skaidrošanu, tomēr tās izpratnē trūkst konsekventuma. Iespējams, ka iemesls ir tas, ka austrumu baznīca nepiedzīvoja pelagiānisma draudus, tādēļ mācība par grēku netika līdz galam noskaidrota, un austrumu baznīcas teoloģija nespēja atbrīvoties no neoplatonisma gūsta.

Rietumu kristietībā abi jēdzieni grēkā krišana un grēks tika saistīti tā, ka grēka sekas tika saprastas ne tikai kā dabas pavājināšanās un nosliece uz grēku, bet visas dabas samaitātība, kas jau no dzimšanas padara cilvēku vainīgu Dieva priekšā. Tādējādi austrumu baznīcas izpratnē iedzimtajam grēkam ir tikai vēsturiska nozīme, tas attiecas tikai uz Ādamu un Ievu, bet rietumu baznīcā jēdziens “iedzimtais grēks” tiek attiecināts gan uz Ādamu, gan uz visiem viņa pēcnācējiem, kas tiek pārmantots no vecākiem kā dabas samaitātība un iedzimts dumpīgums pret Dievu. Sekojoši austrumu baznīca grēku vairāk sapratīs kā atsevišķus un konkrētus cilvēka darbus, bet rietumu baznīca kā cilvēka stāvokli, ienaidu ar Dievu, kas pastāv cilvēka dabā pat pirms  cilvēks izdara kādu konkrētu darbību. Tieši uz šādu grēka izpratni fokusējas mūsdienu teoloģiskā pētniecība.

Evolūcijas teorijas ietekmē daudzi mūsdienu teologi grēkā krišanu vairs neuzskata par vēsturisku notikumu, bet cenšas to saprast vai nu eksistenciāli kā cilvēka ierobežotību (Nīburs, Kirkegors, Tillihs) vai sociāli, kā sabiedrības iespaidā pastarpināti izplatītu sociālas dabas ļaunumu (Šleiermahers, Rāners). Tomēr abas šīs pieejas nav savienojamas ar Bībeles radīšanas stāstu, stāstu par grēkā krišanu un rada arī loģiskas problēmas. Tādēļ  vēsturiska grēkā krišanas stāsta izpratne ir vienīgais pieņemamais veids, kā par šo jautājumu runāt baznīcā.

Labākais veids, kā izprast grēku, ir sākt ar pašu grēkā krišanas stāstu, kas atrodams Pirmajā Mozus grāmatā. Sestās radīšanas dienas sākumā Dievs radīja “zemes zvērus.. un lopus.. un visus, kas rāpo pa zemi.” [1.Moz.1:25] Uzlūkojot radīto, Dievs secina, ka viņa darbs bijis ļoti labs [1.Moz.1:31]. Trešā nodaļa iesākas ar norādi, ka čūska bija “vismanīgākā no visiem lauku zvēriem” [1.Moz.3:1]. Tikai šī netiešā norāde un tālākais teksts liek secināt par notikušo traģēdiju – čūska vairs nav laba! Bet kas bija šī čūska?

Tags: attiecības ar Dievu austrumu baznīca Esejas dogmatika grēcinieks grēkā krišana grēka sekas grēks grēku piedošana iedzimtais grēks Jeruzalemes sinode neoplatonisms pelagiānisms pirmatnējais grēks radīšanas stāsts rietumu baznīca

Continue Reading

« Separātisti jeb shizmatiķi
Bibliskas kopības neiespējamība ar heterodoksām baznīcām »

Ieskaties

"Mūris" - netradicionāls kristietis
Trīsdesmit septītais vakara priekšlasījums
Reliģiski pārdzīvojumi un Dieva dota ticība
Par garīdznieku ordināciju

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”
  • Janis Karklins: “Āmen.”
  • scwildflower9: “Rasa. Esmu beigusi LU TF (mg). Palasīšu, kad būs laiks, Jūsu rakstus "Pilnīgi atklāti" sērijā. Svētīgu dienu!”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pareizticīgie pakļausies Romas pāvestam
  • Apsver vai ne… Doties Misijā?
  • Milzīga Lego baznīca
  • Atklāj, kā Mozus šķērsoja jūru
  • Advents – ko tas nozīmē?
  • Kristietība un citas reliģijas
  • 11 baznīcas atzīst kristību
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • laiks_ka_augstakais_labums Laiks kā augstākais labums
    • e-refleksijas

    Laiks kā augstākais labums

  • kad-laulibas-skirsana-ir-atlauta Kad laulības šķiršana ir atļauta?
    • e-mācība

    Kad laulības šķiršana ir atļauta?

  • Šogad izdos "Divpadsmit apustuļu mācību" Šogad izdos “Divpadsmit apustuļu mācību”
    • e-ziņas

    Šogad izdos “Divpadsmit apustuļu mācību”

  • Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem
    • e-raksti

    Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem

  • Par žēlastības zīmēm Par žēlastības zīmēm
    • e-refleksijas

    Par žēlastības zīmēm

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • TvNet pret LKR un konkrētām kristiešu kustībām
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.62:11
    Kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021