Atklāj, kā Mozus šķērsoja jūru
Bībelē teikts, ka Mozus izvedis Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē, pāršķirot Sarkano jūru, kas pēcāk aprijusi viņiem sekojošos ēģiptiešu karavīrus.
Jaunākie pētījumi atklāj, ka Mozus pārdabiskajām spējām vai Dieva pirkstam ar ūdenstilpes sadalīšanu bijis maz sakara, turklāt tā bijusi nevis Sarkanā jūra, bet gan Nīlas atzars upes deltas austrumu daļā, un vergus izdevies glābt tikai tādēļ, ka Mozum sanācis būt īstajā laikā īstajā vietā.
Amerikas nacionālā atmosfēras izpētes centra pētnieki, analizējot senas Nīlas deltas kartes, par ūdenstilpi, ko savulaik sausām kājām šķērsojis Mozus un viņa sekotāji, uzskata kādu Nīlas austrumu atzaru.
Izmantojot datorsimulācijas metodi, noskaidrots: ja austrumu puses vējš vismaz 12 stundas būtu pūtis ar 28,16 m/s ātrumu, tas būtu varējis likt daļai 1,83 metrus dziļā Nīlas ūdens likt atkāpties un daļu iedzīt piekrastes līcī, kas senāk bijis zināms kā Tanisa ezers. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā uz apmēram četrām stundām upes vietā varētu būt izveidojies 3,2 – 4 kilometrus garš un 4,8 kilometrus plats sauszemes koridors, pa kuru aizbēgt no ēģiptiešiem.
Tādējādi netiek noliegts Bībelē rakstītais par ūdenstilpes pārdalīšanos un izglābšanās fakts, taču tiek samazināti notikušā mērogi, kā arī piemēroti fizikas un meteoroloģijas likumi.
Tā jau vells allaž pieviļ to gudrību alkstošo cilvēku, sakot:
“…vai tiešām stāv rakstīts?…”
Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 2.Moz. 14:22
Inķeresno un saprotami ka Mozus jau zināja kādas seklākas braslu vietas un laiku kā un kad pārbrist niedru jūru. Vēl interesantāk kā vesela ēgiptiešu armija tai pašā laikā varēja noslīkt tik seklā peļķē? To gan šie zinātnieki laikam nevarēja atšifrēt.