Skip to content
24. jūlijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

80. Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

  • Sākums
  • Evaņģēlijs vieno un šķeļ
  • e-raksti

Evaņģēlijs vieno un šķeļ

Kurts E. Markvarts

Izšķirošais jautājums ir Kristus tīrā Evaņģēlija un sakramentu statuss. – Vai tie ir centrālie un noteicošie baznīcā un tās misijas darbā? Vai arī tie ir tikai viena no iespējām “visaptverošajā” misijas darbā, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku?

Evaņģēlijs vieno un šķeļ

Ja staigājam ticībā, mēs ļaujam, lai skaidrās zīmes nosaka, kas ir patiesa baznīca un misija, un kas nē. Bet ja raugāmies ar Baznīcas izaugsmes kustības acīm, mēs doktrīnai atvēlam vien otro vietu, pirmajā izvirzot saukli pēc “vispārējas kristīgas misijas”, ko nosaka neatliekama vajadzība pēc cilvēku skaita.

Ja tīrajam Evaņģēlijam un sakramentiem ir noteicošā loma, tad to sagrozījumiem (pat ja tie joprojām satur kristīgus elementus, un tādējādi mulsina kristiešus, Gal.1:6–9) nevar tikt piešķirtas tādas pašas tiesības baznīcā un misijas darbā. Robežu starp ortodoksiju un herēzi, patiesību un meliem, stingri nosaka tas, vai abpusēja atzīšana, kas ir baznīcas sadraudzība, tiek pieņemta vai noraidīta (Gal.2:5, 9). Bez skaidras ortodoksas mācības lielais baznīcas locekļu skaits ir tikai daļa no mānīgā “viltus baznīcas diženā izskata” (Rom.9:8 u. trpm.). Mūsu sinode misijas darbā ir nonākusi pie vienīgā iespējamā secinājuma, saviem locekļiem izvirzot nosacījumu, ka “līdzdalība herēžu izplatīšanā un herētiskā misijas darbā” ir noraidāma kā “unionisms un sinkrētisms”.

Uzreiz aizsteigšos priekšā kādam paredzamam iebildumam, ka luterāņi sevi uzskata par vienīgajiem patiesajiem kristiešiem, kuri vienīgie nonāks debesīs, un tamlīdzīgi. Mūsu baznīca un mūsu teologi nekad nav domājuši vai mācījuši tādas blēņas. Iespējams, kāds, visnotaļ labu nodomu vadīts, ir to izlobījis no neadekvātām pamācībām vai arī būdams dedzīgs, bet bez izpratnes (Rom.10:2). No visiem vējiem un briesmām pārāk pasargāta audzināšana vēlāk var novest pie visai nekritiska ekumenisma, pie kam ne tikai luterāņus! Čestertons ļoti trāpīgi piebilst, ka antipatriotisks internacionālists visdrīzāk ir “audzināts pārliecībā, ka angļi ir Dieva izredzētā nācija. Ļoti iespējams, ka viņa tēvs vai tēvocis ir svēti ticējis, ka viņi ir desmit zudušo [Israēla] cilšu pēcteči. ..Viņu reliģija bija Bībele, kas visur pavadīja Britu karogu.” Internacionālisma “ārkārtīgi trulā teorija” šķita brīnišķīga izeja no šovinistiskās svētulības. “Tas bija atklāsmes brīnums, ka svešzemniekiem ir rokas un pat sirds. Šajā sajūsmā pat izskan slāpēts izsauciens: “Paskat! Francūžiem arī ir divas kājas! Re! Vāciešiem deguns ir tajā pašā vietā, kur mums!””

Daudziem no mums ir draugi citās baznīcās, kuriem, atsaucoties uz Ričarda Vurmbranda pieredzēto Rumānijas cietumā, mēs neesam cienīgi kurpes atraisīt. Arī Luters ar prieku ir atzinis, ka “vislabākie kristietības piemēri un daudzi dievbijīgi un lieli svētie” ir atrodami pāvestībā. Mūsu Vienprātības grāmata nepazīst tādu “luterisko” baznīcu. – Tā vēlas vienīgi apliecināt vienu kopīgu kristīgo ticību pretstatā pāvesta un citiem maldiem. Tā tika iesaukta par “luterisko”, tāpat kā senatnē ortodoksos kristiešus ariāņi dēvēja par atanāsiešiem un pelagiāņi – par augustīniešiem. Atšķirībā no Romas katoļu baznīcas un dažām citām, mūsu baznīca nekad nav citas Trīsvienību apliecinošas baznīcas pasludinājusi par “nebaznīcām” vai noliegusi to kalpošanas un sakramentu īstumu (izņemot Svēto Vakarēdienu, ja tajā tiek noliegta patiesa sakramentāla mūsu Kunga miesas un asiņu klātbūtne). Tā ir noraidījusi un turpina noraidīt baznīcas vienību ar pāvesta un citām heterodoksām baznīcām to aplamās un sektantiskās mācības dēļ.

Protams, šādās heterodoksijai pakļautās baznīcās ir daudz labu kristiešu – patiesībā mūsdienās vairums kristiešu ir šādā situācijā. Tomēr Mātes Terēzes svētums nav nekāds pierādījums pāvesta nemaldībai. Par baznīcas oficiālo mācību jāspriež nevis pēc tās locekļu augstajām morālajām īpašībām, bet gan pēc baznīcas pazīmēm. Mēs nesadarbojamies un neiesaistāmies baznīcu sadraudzībā, kas paredz altāra un kanceles vienību vai kopīgu misijas darbu, ar tiem, kuri oficiāli sludina sagrozītu Evaņģēliju. Protams, arī pareiza mācība negarantē to, ka esam nevainojami. Ortodoksa kristieša miesa ir tikpat samaitāta, kā ikviena cita (Rom.7.nod.)! Tas, ka baznīca ir ortodoksa, vēl nebūt neliecina par tās lieliem sasniegumiem teoloģijā. Ortodoksija nozīmē vienīgi to, ka patiesas baznīcas pazīmes netiek nemitīgi ignorētas. Kā māca vēsture, praksē tas var izpausties kā vāja sludināšana, bet Evaņģēlija skaidra pasludināšana, sakramenti, kas tiek gan reti, tomēr pareizi pārvaldīti. Tas ir viss, kas būtu sakāms par luterāņu iedomību.

Atgriežoties pie tēmas – aktuālie misioloģijas jautājumi, uz kuriem mūs spiež atbildēt Baznīcas izaugsmes kustībai, ir jautājumi par mērķiem, nevis par līdzekļiem. Ko mēs patiesībā cenšamies sasniegt? Luterāņu misijai jābalstās uz to, ka misijas darbu vada luteriskā baznīca, un misija savukārt rada jaunas luteriskas baznīcas.* Turpretī Baznīcas izaugsmes kustība liek mums dibināt kristīgas baznīcas, uzskatot par otršķirīgu, vai tā, ko mēs ceļam, būs “baptistu, luterāņu, episkopāla vai pentakostāļu baznīca”.


* – Šo formulējumu esmu aizguvis no nepublicētas mācītāja Metjū Harisona esejas, kurš savukārt citē Hopfu. Nozīmīgajā Harisona esejā ar nosaukumu „Luterāņu misijai jānoved pie luteriskas baznīcas” stāstīts par autora nesekmīgajiem mēģinājumiem pārliecināt neatkarīgu luterāņu misijas organizāciju un luteriskās baznīcas amatpersonas ļaut viņam pie Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem dibināt luterāņu baznīcas nevis darboties jau esošās neluteriskās protestantu baznīcās. Harisons bija spiests atteikties no sava aicinājuma, jo apstākļi, kādos viņam nācās darboties, lika viņam pārkāpt mūsu Ticības apliecības.

Tēmas: Baznīcas izaugsmes kustība Evaņģēlija pasludināšana herēžu izplatīšana heterodoksija internacionālisms kristiešu šķelšanās luteriskā baznīca misijas darbs misioloģijas jautājumi sinkrētisms unionisms viltus baznīca

Continue Reading

« Otrais un trešais bauslis
                       

Ieskaties

Kas man jādara? – Ko es esmu izdarījis?

Liturģiskie žesti

Dieva aicinājums vai cilvēku rotaļas

Tūkstošgade

Jēzus debesbraukšana

Mājošana Dieva Vārdos jeb kristīgā meditācija

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Evaņģēlijs vieno un šķeļ Evaņģēlijs vieno un šķeļ
    • e-raksti

    Evaņģēlijs vieno un šķeļ

  • Par Jēzus miesas ēšanu Par Jēzus miesas ēšanu
    • e-refleksijas

    Par Jēzus miesas ēšanu

  • Dievs ir apsolījis mūsu lūgšanas uzklausīt Dievs ir apsolījis mūsu lūgšanas uzklausīt
    • e-apceres

    Dievs ir apsolījis mūsu lūgšanas uzklausīt

  • Kad ticības ceļā paliek vienīgi Jēzus Kad ticības ceļā paliek vienīgi Jēzus
    • e-apceres

    Kad ticības ceļā paliek vienīgi Jēzus

  • Otrais un trešais bauslis Otrais un trešais bauslis
    • e-raksti

    Otrais un trešais bauslis

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Latviešu luterāņu misionāri dodas pāri okeānam
  • Luterāņu skaits pasaulē aug
  • Par Zviedrijas “dumpinieku” sadraudzību
  • Baznīca uzsauc aliņu
  • Baznīcas puzles
  • Luterāņi svin sabatu
  • Misija

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.4:14
    Zinādami, ka Tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs Savā priekšā kopā ar jums.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026