Skip to content
20. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?

  • Sākums
  • Jāņa Kristītāja pieminēšana
  • e-raksti

Jāņa Kristītāja pieminēšana

Risto Santala

Jūdu senatnes XVIII grāmatas piektajā apakšnodaļā Josifs runā par Hērodiju, Hēroda Antipas brāļa Filipa sievu.

Jāņa Kristītāja pieminēšana

Hērods Hērodiju kā mīļāko bija paņēmis līdzi ceļojumā uz Romu. Viņa likumīgā sieva, Arābijas ķēniņa Aretas meita, uzoda par to un pēkšņi pārvācās uz Makairos cietoksni Nāves jūras austrumu pusē. No turienes nebija tālu līdz viņas tēva tronim Petrā. Saniknots par meitas atgrūšanu, ķēniņš Areta pieteica karu Hērodam. Hērods saņēma militāru atbalstu no Sīrijas valdnieka, bet, kā šķiet, notikušajās sadursmēs tik un tā cieta smagus zaudējumus.

Aplūkojot šo situāciju, Josifs izskaidro:

“Daži jūdi domāja, ka Hēroda armijas sagrāve ir Dieva tiesa, ļoti taisnīgs sods par to, ka viņš nonāvēja Jāni Kristītāju. Jo Hērods nonāvēja viņu, neskatoties uz to, ka viņš bija labs cilvēks, kurš jūdiem mācīja dzīvot tikumīgi, parādīt taisnīgumu savstarpējās attiecībās un dievbijību pret Dievu un veidot draudzi caur kristību. Kristība, kā viņš mācīja, bija pieņemama Dievam, ja tie, kas tai pakļāvās, to nedarīja, lai panāktu grēku piedošanu, bet lai šķīstītu miesu pēc tam, kad taisnība jau bija šķīstījusi dvēseli. Viņa ļaudis jūdi sapulcējās ap viņu, jo tos spēcīgi ietekmēja dzirdētie sludināšanas vārdi. Bet Hērods baidījās, ka viņa sekotāju lielais spēks varētu novest pie sacelšanās, jo likās, ka cilvēki ir gatavi sekot viņa padomam itin visā. Un tā viņš domāja, ka būtu saprātīgi viņu arestēt un nonāvēt, pirms tas uzsāktu dumpi; viņš domāja, ka tā būtu labāk nekā nožēlot pēc notikušā, ja jau dumpis būtu izraisījies. Tā Jānis, kritis par upuri Hēroda aizdomām, važās iekalts, tika nosūtīts uz iepriekšminēto Makairos cietoksni un tur nonāvēts. Tad jūdi ticēja, ka tā bija atriebība par Jāni, ka Dievs sūtīja šo nelaimi pār Hēroda armiju.”*

Ir pieņemts, ka savu pirmo grāmatu “Jūdu kari” Josifs vispirms uzrakstīja aramiešu valodā Mezopotāmijas jūdiem un tikai pēc tam pārtulkoja grieķiski. Tomēr pa šo laiku aramiešu versija ir pazudusi. Mūsu gadsimta sākumā šis darbs tika publicēts krievu valodā ar daudziem papildinājumiem, no kuriem daži ir no “Jūdu senatnes”. Ir apstiprināts, ka krievu variantā tiek atspoguļots sākotnējais aramiešu pirmavots. Gotlībs Kleins šo slāvu materiālu uztver nopietni, kaut arī mūsdienu zinātnieki izvairās no kādas noteiktas nostājas. Krievu versijā ir teikts, ka Hērods lika nogalināt Jāni Kristītāju tāpēc, ka viņš bija kritizējis Hērodu par Filipa sievas Hērodijas apprecēšanu. Jaunā Derība šo jautājumu izskaidro līdzīgi. [Mt.14:3-12, Mk.6:14-30]

Šīs “slāvu versijas”, kuras, kā liekas, zināmā mērā ir ietekmējuši sākotnējie aramiešu avoti, ietver divus aprakstus par Jāņa Kristītāja neparasto tērpu no “dzīvnieku ādām,” kā arī piemin to, ka viņš nedzēra ne vīnu, ne stipru dzērienu, ne arī ēda dzīvnieku gaļu. Lūkas 7:33 Daži kritiķi uzskata, ka šeit ir norādes uz esēņiem, pie kuriem Josifs pavadīja trīs gadus.

Skaidri redzams, ka Jāņa Kristītāja liktenis nodarbināja Jēzus laika mācīto vīru prātus. Gotlībs Kleins savā 1910. gadā publicētajā darbā “Vai Jēzus ir vēsturiska persona?” citē jūdu tradīcijas fragmentu:

“Rabīns Hillels redzēja, ka ūdenī peld Jāņa Kristītāja galva, un sacīja: “Tā kā tu kristīji, tu esi iegremdēts ūdenī, un tiem, kas tevi tur iemeta, būs tāds gals, ka viņi paši tiks noslīcināti”; citiem vārdiem sakot, Dieva taisnība atriebsies ļaundariem.”

Salīdzinot Josifa un Hillela sacīto, Kleins paziņo:

“Tam, kurš pieļauj vēsturisko zināšanu iespēju, ir jāatzīst, ka šeit mums ir darīšana ar dokumentāli apstiprinātu faktu.”


* – Ķēniņš Areta ir pieminēts arī 2.Kor.11:32. Viņš valdīja no 9. gada pirms Kristus dzimšanas līdz 40.gadam.

Tags: Dieva taisnība Jāņa Kristītāja galva Jānis Kristītājs Josifs Flāvijs Jūdu kari ķēniņš Hērods Mesija Jaunajā Derībā vēstures liecības

Continue Reading

« Kristietība seno vēsturnieku skatījumā
Jēzus pieminēšana Josifa darbos »

Ieskaties

Lutera galvenās liturģiskās reformas
Septītais vakara priekšlasījums
Brīdinājums no maldu mācībām
Antikrista tēls

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Atrasts Hēroda kaps
  • Nevainīgu bērnu nonāvēšana Bētlemē
  • Īpaša Dieva dāvana
  • Par Dieva Vārda zvaigznes izgaismošanu pagāniem
  • Jēzus romiešu varas pārstāvju priekšā
  • Par Betlēmes bērnu ciešanām
  • Svētdienā pēc Ziemassvētku atsvētes
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri
    • e-apceres

    Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri

  • Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns
    • e-ziņas

    Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.3:17
    Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021